Foto: AFP/Scanpix
Ukrainas drošības iestādes arestējušas kādu seržantu, kurš pagājušajā gadā bija starp tiem Krimā dienošajiem karavīriem, kuri pēc pussalas okupācijas pārkāpa Ukrainai doto zvērestu un noslēdza līgumu par dienestu Krievijas armijā, ziņo aģentūra UNIAN.

Seržants, kurš dzimis Nikolajevas apgabalā, aizturēts brīdī, kad iebraucis Ukrainas teritorijā. Viņš ir līdz šim vienīgais par armijas zvēresta laušanu aizturētais.

Līdz Krimas okupācijai karavīrs, kurš identificēts tikai kā seržants Vladimirs, uz līguma pamata dienējis Ukrainas armijā Krimā. Pirms mēneša viņš piezvanījis mātei un teicis, ka viņam piedāvāts darbs Kijevā. Tomēr ne Kijevā, ne mājās Nikolajevā viņš neieradās.

Karavīru, kurš pirms gada noslēdza līgumu ar okupācijas armiju un pieņēma Krievijas pilsonību, arestēja par dezertēšanu un nodevību. Tagad viņam draud divu līdz piecu gadu ieslodzījums.

No 22 gadus vecā Vladimira vienības dienestā Krievijas spēkos pārgājusi lielākā daļa karavīru, tai skaitā komandieris. Vladimirs vēlējies palikt kopā ar biedriem un pie līgavas Krimā.

Vladimirs, izrādās, pēc kāda laika no dienesta aizgājis un strādājis dažādus darbus Krievijā, atklāj viņa māte Ludmila Roška.

Par dezertēšanu un valsts nodevību Ukrainas varasiestādes apsūdz vairāk nekā 6000 karavīru, kas pēc Krievijas okupācijas palika pussalā.

Ukrainas Aizsardzības ministrija norāda, ka dienestā Krimā bijušajiem Ukrainas karavīriem nemaz tik labi neiet. "Sūdzas, ka pret viņiem izturas kā pret vergiem. Uz netīrākajiem darbiem sūta mūsējos, kaut ko nest, rakt. Bet uz ko gan viņi cerēja? Bija tāds gadījums, kad piezvanīja karavīrs un jautāja, kā lai tiek uz Ukrainu. Glābiet! Tā arī teica – glābiet!" stāsta Aizsardzības ministrijas pārstāvis Viktors Groms.

Vēstīts, ka Krimas okupācija sākās, kad 2014. gada 27. februārī pussalas valdības ēkas un armijas objektus sāka pārņemt maskēti Krievijas karavīri.

16. martā notika Kremļa sarīkots starptautiski neatzīts referendums par pievienošanos Krievijai, ko atbalstījuši vairāk nekā 90% balsotāju. Referenduma rezultāti tiek apšaubīti, jo tā rīkošanas laikā iedzīvotāju skaits Krimā jau bija samazinājies, turklāt novērotāji ziņoja, ka vēlētāju aktivitāte lielākajā daļā Krimas bijusi niecīga, lai gan oficiāli izplatītie dati par to bija pretēji.

18. martā tika parakstīts līgums par pussalas nonākšanu Krievijas sastāvā. Aneksija tika noslēgtā 21. martā, kad Putins parakstīja likumu par Krimas pievienošanu Krievijai.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!