Fоtо: stock.xchng
Kas lika kuģim traukties uz priekšu, kas nodrošināja to ar elektrību, kas deva siltumu? Tas bija katlu telpu strādnieku smagais darbs. Kurinātāji, trimmeri un inženieri bija daļa no kuģa, ko tā pasažieri nekad neieraudzīja. Dziesmās viņi apdziedāti netika un pieminekļus viņiem necēla, bet šie vīri strādāja dziļi kuģa iekšienē, lai nodrošinātu tā virzību, un viņu uzupurēšanās ļāva izglābt daudzas dzīvības.

Ogļraču streiks nedēļu pirms "Titānika" izkuģošanas

1912. gada sākumā, neilgi pirms "Titāniks" pameta ostu, Anglijā notika sešas nedēļas ilgs ogļraču streiks. Tas ievērojami samazināja okeāna laineriem pieejamo ogļu daudzumu un ietekmēja tvaikoņu satiksmi. Uzņēmums White Star Line bija apņēmies saglabāt "Titānika" atiešanas laiku, tāpēc atcēla sešu citu kuģu braucienus - Filadelfijas, Sentpolas, Sentluisas, Okeānijas, Majestātes un Ņujorkas, tādējādi novirzot ogles jaunajam okeāna lainerim.  Uz Titāniku pārcēla arī daļu no kuģu komandām un apkalpes locekļiem, kā arī dažus pasažierus, kas bija iegādājušies biļetes braucieniem ar citiem kuģiem.

Labās ziņas bija tās, ka 1912.gada 6.aprīlī, sešas dienas pirms "Titānika" izbraukšanas, streiks beidzās, bet nebija pietiekami daudz laika, lai atvestu tikko iegūtās ogles no raktuvēm uz dokiem. Tādēļ, kad "Titāniks" pameta Eiropas krastus, ogļu telpās atradās 5892 tonnas ogļu. Tas bija vairāk, nekā cerēts, bet aizņēma tikai 89% no ogļu telpas ietilpības. Par laimi, ar šo daudzumu pietika, lai kuģis varētu šķērsot Atlantijas okeānu, sasniegt Ņujorku un pēc tam atgriezties Anglijā, neuzpildot ogļu krājumus ASV.

Ogļraču streiks nodarīja lielus postījumus kuģniecības nozarei.  Ogļu piegāde kļuva arvien ierobežotāka, tādēļ vairāki kuģi pietauvojās piestātnē, kuģa komandām paliekot bez darba. Kad nāca paziņojums, ka Titāniks meklē strādniekus, pretendentu bija trīs reizes vairāk nekā piedāvāto amatu, tādēļ ikviens, kurš dabūja darbu uz šī kuģa, varēja saukt sevi par laimīgu.

Melnā darba darītāji

Kuģa zemākajā stāvā darbs sākās ar trimmeriem - tvaikoņa strādniekiem, kas katlu telpā no bunkura piegādāja ogles līdz kurtuvēm. Ceļojuma sākumā, kad bunkuri bija pilni, šis darbs bija salīdzinoši vienkāršs, bet, tuvojoties brauciena beigām un bunkuriem tukšojoties, darbs kļuva arvien grūtāks. Ogles atradās vairākus desmitus metru no lūkas, kur tās tika iekrautas ķerrās. Bunkurā atradās vairāki strādnieki, kas krāva ogles ķerrās, kamēr citi nepārtraukti tās vadāja, lai nodrošinātu nemitīgas piegādes kurtuvēm. Viņu darba apstākļi bija skumji - apgaismojums un gaisa ventilācija bija mazāka nekā dzīvojamās telpās un gaisa temperatūra svārstījās no dedzinoši karstas pie katlu durvīm līdz stindzinoši aukstai tālākajos ogļu bunkuros. 

Par spīti tam, ka trimmeri atradās inženieru nodaļas pašā apakšgalā, bija nepieciešamas noteiktas iemaņas, lai veiktu šo darbu - viens no viņu galvenajiem uzdevumiem bija nodrošināt, lai katrā bunkurā atlikušo ogļu daudzums būtu vienlīdzīgs un lai ogļu svars neizsistu kuģi no līdzsvara.

Katlu telpas strādnieki - neapdziedātie varoņi

Ogļu putekļu dēļ, kas klāja kuģa kurtuvju strādnieku sejas un torsus, viņi bija iesaukti par Black Gang - Melno Bandu. "Titāniks" bija būvēts tā, lai pasažieri šīs grupas pārstāvjus nekad neredzētu - bija izveidotas ekskluzīvas ejas un kāpnes, ko izmantoja tikai katlu telpas strādnieki. Katram boileram katlu telpā bija divas pretēji novietotas durvis, kas nozīmēja, ka vīri strādāja pa pāriem, nodrošinot nepārtrauktu ogļu pienesumu. Uz katru jūdzi, ko Titāniks nobrauca, tika sadedzināta viena tonna ogļu. Dienā Titānika boileri kopā aprija ap 820 tonnām ogļu.

Pēc kuģa sadursmes ar aisbergu inženieri un katlu telpas komanda, kas tobrīd nestrādāja, tika izsaukti, lai palīdzētu sūknēt ūdeni, kas strauji ieplūda kuģa sestajā katlu telpā. Titānikam kopā bija sešas katlu telpas. Kad kuģis ietriecās aisbergā, tā korpusā tika izplēsta plaisa gandrīz visas sestās katlu telpas garumā. Kuģis uzreiz sāka applūst, un ūdens ieplūda 15 reizes ātrāk nekā to varēja izsūknēt. Vien strādnieku smagais darbs un apņēmība noturēja "Titāniku" virs ūdens tik ilgi. 

Kurinātāji nodrošināja vairāku boileru darbību, lai uz kuģa nepazustu elektrība, un tā nepazuda gandrīz līdz pašām beigām. Lielākā daļa no "Melnās bandas" kurinātājiem un citiem tvaikoņa strādniekiem gāja bojā. Kāpnes, kas veda prom no kurtuves un ogļu bunkuriem, bija stāvas un tajās bija sarežģīti orientēties pat normālos apstākļos. Kuģim svārstoties, būtu teju neiespējami pa tām uzkāpt. Tiek uzskatīts, ka šie vīri nenoslīka, kā to varētu paredzēt. Daļa zaudēja dzīvības, sasveroties kuģim un krītot milzīgajiem boileriem, citi tika apdedzināti ar verdošu tvaiku no caurulēm.

Pasažieri, kas atradās uz "Titānika", īsā ceļojuma laikā nemanīja "Melnās bandas" strādniekus un iespējams pat neapzinājās, kādu drosmi šie vīri izrādīja, lai viņu upuris varētu izglābt daudzas dzīvības. ASV Federālā tiesa pēc Titānika vraka atrašanas pieņēma lēmumu, ka no Titānika avārijas vietas izceltās ogles ir vienīgais, ko ir atļauts pārdot, tādejādi šīs ogles kļuva par nozīmīgām vēsturiskām piemiņas lietām.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !