"Dānija ir atgriezusies uz ceļa. Mēs esam izgājuši no krīzes. (..) Ir laiks pavaicāt dāņiem, vai viņi vēlas turpināt šo kursu," paziņoja premjerministre, kurai saskaņā ar vēlēšanu likumu parlamenta vēlēšanas bija jāizsludina līdz 14. septembrim.
Dāniju smagi skāra 2008. gada finanšu krīze, kuras rezultātā sprāga uzpūstais nekustamo īpašumu tirgus "burbulis".
Kopš 2011. gada, kad pie varas nāca Torninga-Šmitas vadītā kreisi centriskā valdība, valsts ekonomika atkopās ļoti lēni, un tikai pēdējā laikā tautsaimniecības izaugsmes temps paātrinājies.
Kā ziņots, Dānijas Ekonomikas padome otrdien paaugstināja šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes tempa prognozi no 1,5% līdz 1,9%, norādot, ka nākamgad IKP pieaugs jau par 2,3%.
Tomēr sabiedriskās domas aptaujās premjerministres pārstāvētie sociāldemokrāti un viņu sabiedrotie atpaliek no labējās opozīcijas.
Kamēr valdošā koalīcija kopā ar kreisajām partijām, kas šobrīd parlamentā nodrošina atbalstu Torningas-Šmitas mazākuma valdībai, var cerēt uz 45,6% balsu, par opozīcijā esošajām labējām partijām gatavojas balsot 54,3% dāņu, liecina aptauja, kuras rezultātus pirmdien publiskoja aģentūra "Ritzau".
48 gadus vecā sociāldemokrātu līdere nebauda īpašu atbalstu pat pašas tradicionālā elektorāta rindās, jo daudzi kreisi noskaņotie vēlētāji uzskata, ka Torningas-Šmitas valdība patiesībā īstenojusi labēju politiku.
Vispretrunīgāk vēlētāji vērtē viņas pilnvaru laikā notikušo uzņēmumu peļņas nodokļa pazemināšanu, bezdarba pabalstu apcirpšanu un valsts enerģētikas uzņēmuma "Dong" daļējo privatizāciju, tā akcijas pārdodot kādai ASV investīciju bankai.
Taču otrdien Torninga-Šmita nāca klajā ar sociālās labklājības plānu, kam paredzēts atvēlēt 39 miljardus kronu (5,2 miljardus eiro).
Valdības sagatavotais plāns ir iecerēts pieciem gadiem, un tajā paredzēts uzlabot vēža slimnieku un veco ļaužu aprūpi, palielināt vismazāk aizsargāto slāņu sociālās garantijas, atvēlēt vairāk līdzekļu izglītībai un palielināt bērnu pabalstus.
Tomēr opozīcijā esošo liberāļu līderis un bijušais premjerministrs Larss Leke Rasmusens jau iebildis pret valdības tēriņu palielināšanu, norādot, ka tā vietā varētu vēl vairāk ietaupīt.
Viņš ieteica, piemēram, samazināt Dānijas atvēlētos līdzekļus starptautiskajai palīdzībai līdz ANO pieprasītajiem 0,7% no IKP, ko šobrīd Kopenhāgena pārsniedz. Neskatoties uz samazinājumu, Dānija joprojām būs viena no dāsnākajām donorvalstīm pasaulē, uzsvēra Rasmusens.
Tomēr labējo valdību nevarēs izveidot bez populistiskās Dānijas Tautas partijas (DF) atbalsta.
Dažas aptaujas pat liecina, ka DF, kas iestājas pret nekontrolēto imigrāciju, varētu vēlēšanās iegūt vairāk balsu nekā liberāļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
