Foto: Reuters/Scanpix

Ukrainā notiek karš, kuru ir uzsākusi Krievijas valdība un kurā cīnās un mirst Krievijas pilsoņi un karavīri. Lai gan Kremļa saimnieks Vladimirs Putins to turpina noliegt, publiski ir pieejami neapgāžami pierādījumi par Krievijas militāro iesaisti Ukrainas austrumos, pētījumā "Slēpties acu priekšā: Putina karš Ukrainā" secina Atlantijas padomes darba grupa.

Šajā konfliktā, kurš Ukrainas austrumu teritorijās aizsākās pēc Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī, ir gājuši bojā vairāk nekā 6000 cilvēku, desmitiem tūkstoši ievainoti un vairāk nekā miljons devies bēgļu gaitās.

Tas viss ir tiešs rezultāts Putina mēģinājumam iegūt kontroli pār Ukrainu, norāda pētījuma autori. Tikmēr Kremlis turpina savu atbildību noliegt, tāpat kā sākotnēji noliedza savu spēku saistību ar Krimas okupāciju.

Ukrainā notiek Krievijas īstenots karš, nevis "pilsoņu karš", ļauj secināt pētījumā iegūtās liecības, kas vāktas gan sarunās ar augsta ranga Ukrainas amatpersonām un armijniekiem, gan iesaistot pētnieciskās žurnālistikas pārstāvjus un dodoties izpētes misijās uz Ukrainas Austrumiem.

Foto: RIA Novosti/Scanpix

Liela nozīme pierādījumu vākšanā bijusi sociālo tīklu attēliem un video, kas publicēti kopā ar datiem par uzņemšanas vietu, kas ļauj tos salīdzināt ar satelīta attēliem un kartēm.

Satelīta attēlos redzama Krievijas karaspēka vienību pārvietošanās un nometnes tiešā Ukrainas tuvumā. Uz kaujinieku kontrolētajām Ukrainas teritorijām no šīm nometnēm tiek nogādāts Krievijas bruņojums un karavīri, kuriem pavēlēts slēpt savu identitāti un noņemt atpazīšanas zīmes, norādīts pētījumā.

Kaujinieku rokās ir bruņojums, kāda nav Ukrainas armijas rīcībā, savukārt Krievijas vienības operācijās Ukrainas teritorijā darbojušās artilērijas piesegā, kas sniegts no Krievijas teritorijas.

"Lai spētu atvairīt turpmāku Krievijas agresiju, Rietumu līderiem ir nepieciešams skaidri runāt par Krievijas karu Ukrainā, tajā skaitā par Krievijas karaspēka vienību tiešu iesaisti un Kremļa kontroli pār īstenoto karadarbību. Pretēja rīcība stiprinātu Putina mēģinājumus slēpt Krievijas iesaisti konfliktā," uzsver darba autori.

Putins Minskas pamiera aizsegā turpina stiprināt Krievijas un tās atbalstīto spēku pozīcijas Austrumukrainā un gatavotos nākamajām sadursmēm, viņi brīdina.

Foto: Publicitātes attēli

"Tāpat, kamēr Krievija turpina stiprināt Ukrainas austrumos esošo vienību spējas un militāro arsenālu, tiek aktīvi strādāts, lai separātistu militāro vienību sastāvā būtu vietējie iedzīvotāji, nevis Krievijas militārpersonas," akcentēts pētījumā.

Pētījuma autori ir Atlantijas padomes prezidenta palīgs Maksimiliāns Cuperskis, pētnieciskais blogeris un emuāra "Belingcat" dibinātājs Eliots Higins, bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Džons Herbsts, Atlantijas padomes līdzdirektore Alina Poļakova un viceprezidents Damons Vilsons.

Nākamajās lapās iepazīstinām ar galvenajiem pētnieku secinājumiem.

Krievija noliedz faktus

Foto: AP/Scanpix

Krievijas valdība un armija pastāvīgi noliedz savu saistību ar karu Ukrainā. 2014. gada augustā Krievijas Aizsardzības ministrijas runasvīrs ģenerālmajors Igors Konašenkovs paziņoja, ka ASV pierādījumiem par Krievijas iesaisti Ukrainā “nav saiknes ar realitāti”, apgalvojot, ka Ukrainā no Krievijas iekļuvušās “apmaldījušās” armijas vienības atradās “taktiskajā vingrinājumā”.

2014. gada novembrī Konašenkovs teica, ka vairs “nepievērš uzmanību nepamatotajiem NATO spēku Eiropā galvenā komandiera ģenerāļa Filipa Brīdlova paziņojumiem par “novērotiem” konvojiem, kas iebrūkot Ukrainā”. Konašenkovs apsūdzēja Brīdlovu pretkrieviska noskaņojuma izplatīšanā.

Preses konferencē Budapeštā Krievijas prezidents Vladimirs Putins separātistu spēkus raksturoja kā “cilvēkus, kas vakar strādāja raktuvēs un vadīja traktorus”.

Foto: AP/Scanpix

Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs satelīta attēlus, kuros redzama iespējama Krievijas karaspēka virzīšanās, nosauca par “bildītēm no datorspēles”, norādot, ka “nav sniegti nekādi pierādījumi par iebrukumu”.

Krievijas Ārlietu ministrija ASV apsūdzības par Krievijas saistību ar karu Ukrainā nosauca par “apmelošanas kampaņu”.

Atbildot uz apsūdzībām, 2015. gada Janvārī Lavrovs paziņoja: “Es katru reizi saku: ja jūs tik pārliecinoši apsūdzat, parādiet faktus. Bet neviens nevar parādīt faktus, vai negrib to. Tātad, pirms pieprasīt no mums pārtraukt kaut ko darīt, lūdzu, sniedziet pierādījumus, ka mēs to darām.”

Foto: Reuters/Scanpix

Tādi fakti ir publiski pieejami, norāda pētnieki. Austrumukrainā darbojas Krievijas pilsoņi, karavīri un ieroči, tāpat kā tas bija Krimā. Gadu pēc pussalas okupācijas Putins publiski atzina, ka Krimas aneksija bija iepriekš izplānota, atgādina pētījuma autori.

“Ukrainas austrumos karojošie spēki nav kaut kādas skrandainas “ogļraču” grupas un “zemnieki”, kā Putins apgalvo. Tie ir Krievijas regulārie karavīri, sagatavoti kaujai improvizētās bāzes nometnēs pie Krievijas-Ukrainas robežas, atbalstīti ar nepārtrauktu ieroču un ekipējuma plūsmu un dažkārt piesegti ar artilērijas uguni pāri robežai.

Milzums pierādījumu par katru no šīm Krievijas iesaistes formām Ukrainas konfliktā ir atrodami publiski pieejamā informācijā un ar pierādījumu digitālo analīzi,” teikts pētījumā.

Pilnu pētījumu ar attēliem un piemēriem var apskatīt šeit.

Nebeidzamā ieroču plūsma no Krievijas uz Ukrainu

Foto: AFP/Scanpix

Prokrieviskie kaujinieki paļaujas uz nepārtrauktām Krievijas nodrošinātām apgādēm, kurās ietilpst arī tādi smagie ieroči kā tanki, bruņutransportieri, artilērija un sarežģītas pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Analizējot sociālajos tīklos un citur internetā publicētus attēlus un video, kuros automātiski no ierīces, ar kuru tie uzņemti, iekļauta informācija par ģeogrāfisko atrašanās vietu, pētniekiem ir izdevies izsekot konkrētas tehnikas vienības un konvojus, kas vispirms redzēti Krievijā, bet pēc tam uzradušies Ukrainā.

Sistemātiska materiālu analīze ļāvusi noteikt, ka Ukrainā no Krievijas ievests bruņojums, kāda nav Ukrainas armijas rīcībā. Piemēram, T-72B tanks, pretgaisa aizsardzības iekārtas “Pancir-S1”, bruņotā izlūkošanas un patruļmašīna “Kamaz 43269” “Dozor” un uz “Kamaz” šasija izvietota artilērijas iekārta “Grad-K”.

Tāpat prokrievisko kaujinieku rīcībā ir pamanīta virkne citu ieroču, kādu nav Ukrainas spēkiem. Starp tiem arī no pleca palaižamas pretgaisa aizsardzības raķetes, vadāmās prettanku raķetes, mīnas un dažāda veida šaujamieroči. Dažus no šiem ieročiem, piemēram, tikai Krievijas specvienību izmantotu bruņojumu, sagrābuši Ukrainas spēki. Šīs taustāmās liecības 2015. gada februārī un martā tika publiski izrādītas Kijevā.

Kaujinieku rīcība ir plaša gamma Krievijas nodrošinātu ieroču, tomēr precīzu to daudzumu šajā pētījumā noteikt nav iespējams, piebilst autori. Tikmēr Krievijas ekipējumu vada un apkalpo tūkstošiem apmācīti Krievijas armijnieki.

“Šis militārais ekipējums ir ne tikai nosūtīts no Krievijas uz Ukrainu, bet to arī vada krievi, kā tas bija gadījumā ar 5. tanku bataljona izmantotajiem T-72B tankiem, kurus no Kuzminsku pierobežas nometnes Krievijā 2015. gada februāra vidū nosūtīja uz Debaļceves kauju,” raksta pētnieki.

Pilnu pētījumu ar attēliem un piemēriem var apskatīt šeit.

Pierobežas nometnes: gatavošanās kaujai

Foto: Reuters/Scanpix

Par starta laukumiem karam Ukrainā tiek izmantotas vairākas treniņnometnes, kas izvietotas netālu no Ukrainas robežas Krievijā. Šīs nometnes ir pulcēšanās vieta Krievijas karavīriem un militārajam ekipējumam, pirms tas tiek transportēts uz Ukrainu.

“Satelīta attēli un tiešas Krievijas karavīru liecības parāda, ka nometnes ir sākuma punkts Krievijas slēptajam karam Ukrainā,” teikts ziņojumā.

Foto atklāj, ka šīs nometnes tika strauji izveidotas tikai dažas dienas pēc Krimas aneksijas. Vairākas nometnes uzbūvētas Ukrainas pierobežā neilgi pēc kara sākuma Donbasā. Vairums bāžu atrodas Rostovas un Belgorodas apgabalos, vietās, kur ir tieša pieeja kaujinieku kontrolētajām Ukrainas teritorijām.

Foto: AP/Scanpix

Nometnēs atrodas tūkstošiem Krievijas karavīru un militārais ekipējums, tai skaitā ieroči, kuri vēlāk parādās Ukrainā. No šīm bāzēm simtiem karavīri garos konvojos ir braukuši uz Ukrainu. Papildu satelīta attēliem par Krievijas karavīru izvietošanu šajās pierobežas nometnēs liecina Ukrainā kritušo vai ievainoto krievu karavīru sociālo tīklu profilos atrodamie dati, uzsvērts pētījumā.

Dažas no nometnēm kalpojušas par artilērijas uzbrukumu bāzi Ukrainas teritorijai 2014. gada vasarā. Par to liecina artilērijas šāviņu atstāto krāteru analīze.

Pilnu pētījumu ar attēliem un piemēriem var apskatīt šeit.

Krievijas karavīri Ukrainā

Foto: RIA Novosti/Scanpix

2015. gada martā ASV Eiropas spēku komandieris Bens Hodžs lēsa, ka Ukrainas austrumos ir aptuveni 12 000 Krievijas karavīru, to skaitā “militārie padomnieki, ieroču operatori un kaujas karavīri”.

Ukrainā ir simtiem, ja ne tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kas brīvprātīgi šķērsojuši Ukrainas robežu. Brīvprātīgo došanos karot uz Ukrainu ir atzinis arī Putins. Turklāt pievienoties kaujinieku rindām ir ļoti vienkārši.

Tikmēr Kremlis noliedz, ka Ukrainā cīnās un mirst Krievijas regulārās armijas vīri. Krievijas militārpersonu klātbūtne Ukrainā gan nav noslēpjama – par to liecina zārku nosūtīšana atpakaļ uz Krieviju, virkne neatkarīgu Krievijas mediju reportāžu un gadījumi, kad karavīri paši sociālajos tīklos atklājuši savu klātbūtni Donbasā.

Foto: RIA Novosti/Scanpix

Gan Rietumu, gan Krievijas žurnālisti ir atklājuši faktus par dienestā esošiem karavīriem, kas krituši vai smagi ievainoti Ukrainā. Šajās publikācijās ir ne tikai aculiecinieku stāsti un fotogrāfijas ar Krievijas militāristiem Ukrainā, bet arī intervijas ar sērojošiem vecākiem, kuru dēli krituši, cīnoties tā saukto “vietējo separātistu” rindās Austrumukrainā.

Krievijas karavīri uz Ukrainu dodas no robežas tuvumā esošajām treniņnometnēm. Komandieri liek noslēpt tehnikas atpazīšanas zīmes, no formastērpiem noņemt uzšuves, līdz dod rīkojumu doties pāri robežai un pievienoties separātistu spēkiem, virknē interviju stāstījuši Donbasā pabijuši karavīri.

Tāpat ir ziņots, ka karavīri pametot armiju, jo baidās, ka tiks nosūtīti karot uz Ukrainu, norāda pētnieki.

Neatkarīgo Krievijas mediju un rietumu žurnālistiem ir izdevies gūt apstiprinājumus par vairākiem Austrumukrainā kritušiem vai ievainotiem aktīvajā dienestā esošiem karavīriem.

Pētījumā kā piemērs minēts Krievijas armijas karavīrs no Burjatijas Bato Dambajevs, kura atrašanos Ukrainā, analizējot jaunā vīrieša sociālo tīklu profilu, izdevās pierādīt žurnālistam Simonam Ostrovskim.

Foto: Kadrs no video

Pilnu pētījumu ar attēliem un piemēriem var apskatīt šeit.

Krava 200: kritušo slēpšana

Foto: Reuters/Scanpix

Ukrainā bojāgājušie Krievijas karavīri mājās atgriežas cinka zārkos tā sauktajā "kravā 200", ar ko apzīmē kaujās kritušos. Krievijas amatpersonas nav publiski atzinušas šo karavīru nāvi. Tā vietā bieži tiek melots, ka karavīri gājuši bojā mācībās pie Ukrainas robežas.

Krievijas valdības slepenība parāda, ka tai ir svarīgi slēpt patiesību par Kremļa saistību ar karu Ukrainā un kritušo skaitu no saviem pilsoņiem.

Saskaņā ar nevalstiskā fonda "Atvērtā Krievija" datiem kaujās Donbasā krituši vismaz 273 Krievijas karavīri - gan iesauktie, gan uz līguma pamata dienošie.

Tikmēr noslepkavotā opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova ziņojumā minēts, ka Ukrainā krituši 220 Krievijas karavīri.

Nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdeva rīkojumu, ar kuru informācija par miera laikā notikušās specoperācijās kritušiem karavīriem tiek pasludināta par valsts noslēpumu.

Jau iepriekš ziņots, ka žurnālisti Krievijā uzgājuši vairāku nesen kritušu karavīru kapus.

Iepriekš žurnālistiem, kas mēģinājuši apmeklēt kapus, kur esot apglabāti Ukrainā krituši Krievijas karavīri, draudēts ar izrēķināšanos un viņi nav ielaisti kapsētā.

Uzbrukumu piedzīvojusi arī raidsabiedrības BBC filmēšanas grupa, kad Astrahaņā veidojusi sižetu par Ukrainā kritušiem Krievijas karavīriem.

Pilnu pētījumu ar attēliem un piemēriem var apskatīt šeit.

Artilērijas apšaudes pāri robežai

Foto: AFP/Scanpix

Svarīgu ofensīvu laikā Ukrainā esošos Krievijas spēkus no robežas otras puses ir piesegusi krievu artilērija. 2014. gada vasarā Ukrainas Robežsardze un Nacionālās Drošības un aizsardzības padome ziņoja par vairāk nekā 120 artilērijas uzbrukumiem no Krievijas teritorijas.

Par spīti Krievijas noliegumiem, satelītu datu, publiski pieejamās informācijas un šāviņu atstāto krāteru analīze ļauj apstiprināt, ka daudzi no šiem uzbrukumiem notikuši no Krievijas, nevis kaujinieku kontrolētās Ukrainas teritorijas.

Foto: Publicitātes attēli

Apskatot no gaisa uzņemtos attēlus un sprādzienu bedres, ir iespējams noteikt šāviņa lidošanas trajektoriju un virzienu, tādā veidā izskaitļojot arī iespējamo vietu, no kuras izdarīts šāviens.

2014. gada 14. jūlijā notika kaujas pie Ukrainas pilsētiņas Pančenkoves. Analizējot augustā uzņemtajos satelīta attēlos redzamos šāviņu krāterus, pētnieki secināja, ka ir notikuši seši atsevišķi artilērijas uzbrukumi. Tika izskaitļotas piecas dažādas vietas, no kurienes šāviņi raidīti – četras no tām Krievijas teritorijā.

Dažas dienas pēc kaujām sociālajos tīklos tika publicēti vairāki video, kuros redzams, kā šauj “Grad” sistēmas. Četri video saturēja informāciju par koordinātēm – tās norādīja uz Krievijas pilsētiņas Gukovas apkārtni – vietu, kur atrodas izskaitļotās artilērijas pozīcijas.

Krievijas žurnālisti apmeklēja Gukovu, kur no vietējiem iedzīvotājiem guva apstiprinājumu, ka video uzņemti šajā vietā, kā arī konstatēja militāras aktivitātes pēdas, to skaitā lielu daudzumu sarkanu vāciņu no “Grad” 122 milimetru raķetēm.

Artilērijas atbalsts no Krievijas ciemiem ļāva Ukrainā esošajiem Krievijas spēkiem 2014. gada vasarā, kad Ukrainas karavīri guva panākumus, mainīt kara gaitu par labu Krievijai, norādīts pētījumā.

Pilnu pētījumu ar attēliem un piemēriem var apskatīt šeit.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!