Lietuvā bēgļus gatavas uzņemt piektā daļa pašvaldību

Atsaucoties uz sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministres Aļģimantas Pabedinskienes augusta beigās izsūtīto lūgumu ziņot par savām iespējām bēgļu problēmas risināšanā, šādu gatavību paudušas trīs pilsētu un deviņas rajonu pašvaldības. To skaitā nav nevienas no trim lielākajām Lietuvas pilsētām - ne Viļņas, ne Kauņas, ne Klaipēdas.

"Apstiprinoša atbilde saņemta no 12 pašvaldībām, kas piekritušas izmitināt pa vienai vai divām trīs līdz piecu cilvēku ģimenēm," izdevumam pastāstījusi ministrijas Līdztiesības nodaļas galvenā speciāliste Lina Harašauskaite.

Palīdzību bēgļu uzņemšanā ministrijai apsolījušas Birštonas, Šauļu un Alītas pilsētas un Akmenes, Kauņas, Ķelmes, Klaipēdas, Pakrojas, Raseiņu, Šauļu un Skodas rajoni. Viena no pirmajām gan pieteikusies Visagina, bet no turienes nav saņemta nekāda informācija par konkrētām iespējām bēgļus izmitināt.

Tikai Birštonas vadība norādījusi, ka varētu bēgļiem piedāvāt arī darbu - kūrortpilsētai vajadzīgi rehabilitologi, kineziterapeiti, masieri, sanitāri un apteksnes.

Vairākas bēgļu ģimenes būtu gatava pieņemt Alīta, kas apsver iespējas šajā nolūkā iegādāties sociālos mājokļus dažādās vietās. Pilsēta aprēķinājusi, ka proporcionāli iedzīvotāju skaitam tai no visa Lietuvai paredzētā bēgļu skaita pienāktos 3-4%, un solījusies meklēt iespējas viņus integrēt - vispirms izmitināt un nodarbināt, kā arī mācīt viņiem valodu un iesaistīt pilsētas dzīvē.

Pārējās pašvaldības vai nu vispār nav atbildējušas, vai skaidrojušas, ka tām nav brīvu mājokļu un integrācijas iespēju, un lūgušas paredzēt naudu šo problēmu risināšanai. Piemēram, Viļņas rajona pašvaldība raksta, ka rindā uz sociālā mājokļa iegādi vai īri jau šobrīd gaida 298 ģimenes, tajā skaitā daudzbērnu ģimenes un bāreņi. Par līdzīgām problēmām neklusē arī citu, tostarp atsaucīgāko, pašvaldību vadītāji.

Kā atzinis Lietuvas Etnisko pētījumu institūta zinātniskais darbinieks Karolis Žibs, ir saprotams, kāpēc uz ministres aicinājumu atsaukušās lielākoties lauku pašvaldības, jo reģionus daudz sāpīgāk skārusi emigrācija. "Taču mēs nevaram pieņemt bēgļus tur, kur ir daudz tukšu mājokļu, bet nav darba," viņš spriedis.

Žibs uzskata, ka bēgļus būtu gatavas pieņemt arī lielās pilsētas, bet tās, domājams, gaida, kamēr noskaidrosies viņu kvalifikācija. "Nevaram taču moderno tehnoloģiju speciālistam piedāvāt tālbraucēja šofera darbu," viņš sacījis, tomēr pieļāvis iespēju, ka jaunas darbvietas bēgļiem varētu izveidot arī rajonos.

Galvaspilsēta uz ministres vēstuli pagaidām nav atbildējusi, bet Viļņas vicemērs Gintauts Palucks portālam "Delfi.lt" norādījis, ka pašvaldība cer "iedarbināt" sabiedrību un apkopot informāciju par cilvēkiem, kas būtu gatavi izīrēt bēgļiem mājokļus. "Tam tiks paredzēti Eiropas Savienības (ES) un valsts līdzekļi," viņš piebildis.

Runājot par sociālajiem mājokļiem, vicemērs sacījis, ka vajadzības gadījumā tur bēgļus varētu izmitināt tikai uz nedēļu vai divām.

Kā izteicies Palucks, bēgļu problēmas var iedalīt vairākos blokos. Pirmais aptver profesionālo orientāciju, profesionālās apmācības, palīdzību un starpniecību darba meklēšanā, otrais - iepazīstināšanu ar Lietuvas vēsturi, kultūru, valodas mācīšanos, muzeju, izstāžu un teātru apmeklēšanu un bērnu brīvā laika aizpildīšanu, trešais - juridiskās konsultācijas, skolas un pirmsskolas izglītību, ārstniecības un profilaktiskās veselības aprūpes pakalpojumus, psiholoģisko palīdzību, sociālos pakalpojumus un atbalstu, ceturtais - sabiedrības izglītošanu, empātijas veicināšanu un stereotipu pārvarēšanu, bet piektais - atbraucēju garīgo aprūpi.