Situācija Ukrainā patlaban attīstās tā dēvētā "iesaldētā konflikta" virzienā, vienlaikus nākamo mēnešu laikā, visticamāk, gaidāmi dažādi tās pavērsieni, uzskata NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis sers Adrians Bredšovs.
Bredšovs žurnālistiem pastāstīja, ka Krievija savā pieejā Ukrainas konflikta risināšanai ir ļoti oportūnistiska, tādējādi nevar garantēt, ka situācija šajā valstī nemainās. "Es esmu pārliecināts, ka mēs nākamo mēnesu laikā redzēsim dažādus situācijas līkločus un pavērsienus. Taču patlaban jebkurš samazinājums kauju intensitātē ir apsveicams," sacīja Bredšovs.
Iepriekšējo mēnešu laikā Krievija ir piegādājusi ekipējumu Ukrainas separātistiem, tostarp arī smago bruņojumu un kaujas tankus. Ģenerālis uzsvēra, ka tas ir pilnībā pretrunā starptautiskajai likumdošanai. "To mums ir jāatceras - kas notiek pašlaik nav tik svarīgi, kā pats princips, ka iepriekšējos mēnešos tas ir noticis. Tas ir izaicinājums starptautiskajai sabiedrībai. Krievijas ieroču piegādes apliecina šīs valsts vēlmi darboties, pārkāpjot starptautisko likumdošanu. Tas izraisa lielas bažas visai Eiropai," pauda Bredšovs.
Runājot, par ieroču piegādēm Ukrainai, Bredšovs uzsvēra, ka tie varētu būt atsevišķu NATO dalībvalstu lēmumi, tomēr vienlaikus ir nepieciešams nogaidīt un redzēt kādā virzienā attīstīies situācija šajā valstī. "Situācija šobrīd nav atrisināta. Izskatās, ka tā tāda saglabāsies vēl kādu laiku. Kaimiņa gatavība pārkāpt starptautisko likumdošanu rada bažas un ilustrē potenciālus draudus, kurus mums pilnībā jāņem vērā," norādīja NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks.
Jau vēstīts, ka Ukrainas militārā doktrīna pieļauj pilna mēroga bruņotu agresiju no Krievijas puses. Starp scenārijiem, pēc kuriem var tikt realizēti draudi Ukrainas militārajai drošībai, ir minēta "Krievijas Federācijas pilna mēroga militāra agresija pret Ukrainu, veicot sauszemes, gaisa - kosmosa, un jūras operācijas ar militāri politiskiem mērķiem".
Draudus Ukrainai var radīt arī atsevišķa Krievijas specoperācija, lietojot militāras vienības, uguns triecienus, informatīvi psiholoģiskas operācijas līdz ar nemilitāriem pasākumiem, tostarp miera uzturēšanas spēkus bez attiecīga ANO Drošības padomes lēmuma. Doktrīnā arī noteikts, ka draudi Ukrainas militārajai drošībai var tikt realizēti ar bruņotu konfliktu valsts iekšienē, ko inspirējusi Krievija ar mēģinājumu atdalīt no Ukrainas administratīvi teritoriālas vienības austrumu un dienvidu reģionos, piedaloties likumā neparedzētiem bruņotiem formējumiem un teroristu grupējumiem.
Pretinieks var izprovocēt arī bruņotu konfliktu uz Ukrainas valsts robežas, tostarp bruņotus incidentus ar Krievijas regulāriem vai neregulāriem spēkiem, likumā neparedzētiem bruņotiem grupējumiem, kā arī teroraktus Ukrainas teritorijā.
Doktrīnā teikts, ka draudi Ukrainas militārajai drošībai to realizēšanas gadījumā var izraisīt Ukrainas konstitucionālās iekārtas maiņu, tālāku Ukrainas vai tās atsevišķu teritoriju okupāciju, tiešas vai netiešas kontroles nodibināšanu pār Ukrainu, tas valstiskās suverenitātes un teritoriālās integritātes zaudēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
