Francijas parlamenta apakšnams trešdien kopumā atbalstījis pretrunīgi vērtētos konstitūcijas grozījumus, kas tika ierosināti pēc 13 .novembra Parīzes slaktiņa, tomēr pastāv šaubas, vai grozījumu pakete tiks pilnībā pieņemta.
Konstitūcijas grozījumi, ieskaitot labojumus par Francijas pilsonības atņemšanu notiesātiem teroristiem, tika pieņemti, 317 deputātiem balsojot "par" un 199 "pret".
Grozījumi tagad tiks nodoti Senātam, un tad tie ar trīs piektdaļu vairākumu būs jāpieņem Kongresam, kas apvieno abas Francijas parlamenta palātas.
Premjerministrs Manuels Valss sacīja, ka ir apmierināts ar rezultātu. Viņš arī atzina, ka ir "pārliecināts" - labojumi saņems Kongresa vairākuma atbalstu.
Likuma grozījumi tika izstrādāti, reaģējot uz 13. novembra Parīzes slaktiņu, kurā radikālie islāmisti nogalināja 130 cilvēkus.
Grozījumi arī paredz nostiprināt konstitūcijā ārkārtas stāvokļa normas, kas piešķir plašākas pilnvaras drošības dienestiem.
Cilvēktiesību aktīvisti un kreisā spārna deputāti uzskata, ka policija ļaunprātīgi izmanto papildu pilnvaras un aiztur aizdomās turētos arī tad, kad pierādījumu ir maz.
Tomēr vislielāko pretestību izraisījis ierosinājums atņemt teroristiem pilsonību. Tas radījis šķelšanos arī prezidenta Fransuā Olanda pārstāvētajā Sociālistu partijā un līdzšinējās tieslietu ministres Kristiānas Tobirā atkāpšanos.
Valdība uzstāj, ka šie grozījumi ir nepieciešami, jo Francijai joprojām jārēķinās ar džihādistu draudiem.
Premjers vēl otrdien sacīja, ka draudi "bez šaubām ir nopietnāki nekā pirms 13. novembra".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
