Aģentūra AP vēstīja, ka protesti notikuši vairāk nekā 200 pilsētās.
Parīzes policija ziņoja, ka ielās izgājuši 27 000 līdz 29 000 cilvēki, bet saskaņā ar vairāku arodbiedrību ziņoto protestētāju skaits bijis no 80 000 līdz 100 000.
Rennā demonstrācijā piedalījās vismaz 4500 cilvēku, bet Tulūzā protestēja vismaz 10 000, ziņoja policija un vietējās amatpersonas.
Francijas valdība ir izpelnījusies plašu kritiku par priekšlikumiem, kas dos darbadevējiem lielāku elastību darbinieku pieņemšanā un atlaišanā.
Jaunieši ir vieni no aktīvākajiem un skaļākajiem protestētājiem pret šīm reformām, kas, viņuprāt, padarīs nākotni vēl neskaidrāku, lai gan valdība sola pretējo.
Demonstrāciju dēļ tika bloķēts darbs vairākos desmitos mācību iestāžu visā valstī, ko paralizēja arī trešdien notiekošais dzelzceļa darbinieku streiks.
Valdība ar plānotajām reformām cer samazināt rekordaugsto 10,2% lielo bezdarba līmeni, kas jauniešu vidū ir vēl vismaz divreiz lielāks.
Iecerētais likums paredz noņemt virsstundu apmaksu virs 35 stundām, kas ir standarta darba nedēļas garums Francijā. Tikai dažos sektoros jaunajiem mācekļiem paredzēta 40 stundu darba nedēļa.
"Kā daudzi studenti, es strādāju, lai samaksātu par savām studijām. Šis likums neļaus man noteikt savas darba stundas," norādīja kāda studente, piebilstot, ka realitātē neviens vairs nestrādā 35 stundas nedēļā, bet 40 vai vairāk, lai varētu izdzīvot.
Interneta petīciju pret valdības likumprojektu parakstījuši vairāk nekā miljons cilvēku, bet sabiedriskās domas aptauja liecina, ka pret to iebilst septiņi no desmit aptaujātajiem.
Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš priekšvēlēšanu kampaņā solīja uzlabot jaunu cilvēku izredzes, protestu priekšvakarā sacīja, ka vēlas palīdzēt jauniešiem sasniegt "lielāku darba stabilitāti".
Cerībā glābt likumprojektu Francijas premjerministrs Manuels Valss pirmdien sāka trīs dienu sarunas ar arodbiedrībām.
Papildu protestiem un opozīcijas pretestībai pret likumprojektu iestājušies arī vairāki vadošie Sociālistu partijas politiķi, uzskatot to par pārāk orientētu uz uzņēmējiem un labēji tendētu.
Likumprojekta aizstāvji savukārt uzskata to par nepieciešamu ekonomikas atdzīvināšanai, jaunu darbavietu radīšanai un konkurētspējas saglabāšanai, un nodarbinātības ministre Mirjama el Homri apgalvoja, ka lielu daļu pretestības var izskaidrot ar dezinformāciju un nepatiesām baumām.
Darbadevēji Francijā vilcinās pieņemt darbiniekus patstāvīgā darbā, jo pastāv daudz šķēršļu to atlaišanai finansiāli grūtos laikos. Rezultātā jaunieši spiesti strādāt uz terminētiem līgumiem vai mainīt vienu stažiera vietu pret nākamo, cerībā tikt pie pastāvīga darba.
Valdības iecerētās reformas paredz identificēt konkrētus apstākļus, piemēram, pārdošanas un pasūtījumu samazināšanos, kad pieļaujama darbinieku atlaišana.
Tomēr protestētāji uzskata, ka tas viņu apstākļus neuzlabos.
"Jauni? Jā, stulbi? Varbūt. Vergi? Nekad," vēstīja viens no protestētāju plakātiem Rennā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
