Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans, amerikāņu aktieris Džordžs Klūnijs un armēņu izcelsmes franču dziedātājs Šarls Aznavūrs svētdien kopā ar daudziem tūkstošiem armēņu apmeklēja 1915. gada armēņu genocīda upuru memoriālu Erevānā un nolika ziedus pie tur degošās mūžīgās uguns.
Ceremonijā piedalījās Armēnijas augstākā politiskā un garīgā vadība. Pieminot armēņu tautas traģēdijas 101. gadskārtu, baznīcās visā Armēnijā svētdien notika dievkalpojumi.
1915. gada 24. aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.
Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits nepārsniedza pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.
"Šodien mēs pieminam armēņu genocīda upuru svēto piemiņu," svētdien uzsvēris Sargsjans, piebilstot, ka Turcija "nav mainījusi savu genocīda noliegšanas politiku un naidīgo attieksmi pret visu armēnisko".
Kā savukārt norādījis Klūnijs, genocīds ir daļa ne tikai no Armēnijas vēstures, bet arī no visas pasaules vēstures. "Tā nav tikai vienas nācijas sāpe," viņš piebildis.
Svētdien Klūnijs nosauks armēņu tautas genocīdu pārdzīvojušo cilvēku vārdā iedibinātās starptautiskās Auroras balvas par cilvēces modināšanu ("Aurora Prize for Awakening Humanity") pirmo ieguvēju. Šī godalga turpmāk ik gadus tiks piešķirta par īpašu ieguldījumu cilvēku dzīvību glābšanā un humānisma ideju aizstāvēšanā. Tās laureāts saņems 100 000 dolāru un tiesības izvirzīt viena miljona dolāru balvai organizāciju, kas visvairāk iedvesmojusi viņa darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
