Šveices valdība un gandrīz visas politiskās partijas aicinājušas vēlētājus noraidīt šo priekšlikumu, ko saskaņā ar aptaujām 75% vēlētāju arī gatavojas darīt.
Tomēr iniciatīvas atbalstītāji aktīvi aizstāv savu ideju un, lai to popularizētu, savākuši pietiekami daudz naudas, lai vienam nejauši izraudzītam vēlētājam gadu nodrošinātu šādus ienākumus.
Izraudzītā persona ir kāda zinātniece no Cīrihes, kas turpmāko gadu katru mēnesi bez kādiem nosacījumiem saņems 2500 Šveices franku (2300 eiro).
Sieviete paziņojusi, ka, pateicoties šiem maksājumiem, varēs atsākt studijas.
"Ir milzīgs atvieglojums zināt, ka varu studēt un par maniem ienākumiem parūpēsies," viņa piebilda.
Iniciatīvas atbalstītāji vēlas, lai visiem Šveices pilsoņiem, kā arī ārvalstu pilsoņiem, kas likumīgi dzīvo Šveicē, vismaz piecus gadus būtu vienlīdzīgs atbalsts.
Kritiķi savukārt nodēvējuši to par marksistu sapni, brīdinot, ka iniciatīvas realizēšanas izmaksas būs milzīgas un cilvēki masveidā pametīs darbavietas.
"Ja cilvēkiem tiek maksāts par nekā nedarīšanu, viņi arī neko nedarīs," ziņu aģentūrai AFP norādīja franču ekonomists Šarls Viplošs.
Priekšlikuma iesniedzēji tam nepiekrīt, apgalvojot, ka cilvēki dabiski vēlas būt produktīvi un pamata ienākumi vienkārši sniegs viņiem lielāku elastību izvēlēties darbu, kas tiem liekas visvērtīgākais.
"Gadsimtiem ilgi tā uzskatīta par utopiju, bet šodien tas ne tikai kļuvis iespējams, bet ir nepieciešams," norādīja viens no vadošajiem idejas aizstāvjiem Ralfs Kundigs.
Referendumā svētdien tiks lemts tikai par pašas idejas principu. Ja tas tiks atbalstīts, iniciatīvas izmaksas un maksājumu apjoms tiks noteikts vēlāk.
Diskusijās līdz šim runāts par 2500 frankiem mēnesī pieaugušajiem un 625 frankiem mēnesī bērniem.
Tas izklausās daudz, bet Šveicē ar to knapi pietiek, lai izdzīvotu, kas šo iniciatīvu padara pietiekami populāru.
Pamata ienākumus saņemtu arī strādājošie šveicieši, bet to algas tiktu attiecīgi samazinātas par šo summu, kas, kā uzskata idejas autori, palīdzēs mazināt nevienlīdzību.
Varasiestādes aplēsušas, ka priekšlikuma īstenošanai gadā būs nepieciešami papildu 25 miljardi franku, kas nozīmētu, ka ievērojami jāsamazina izdevumi vai jāpalielina nodokļi.
Iniciatīvas atbalstītāji savukārt uzskata, ka šādi maksājumi aizstātu daudzas citas sociālās palīdzības programmas un iniciatīvu varētu finansēt, nedaudz palielinot tirdzniecības nodokli vai uzliekot nelielu nodevu elektroniskajām transakcijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
