Tomēr institūts atzīst, ka Vācija var atļauties šādus tēriņus. "Tā ir ievērojama summa, taču, ņemot vērā to, ka tā veido aptuveni 1,4 % no kopējā valsts budžeta, tas ir paveicams," norāda IfW pētnieks doktors Jenss Boizens-Hogrefe.
Turklāt tikai šī gada pirmajos sešos mēnešos Vācijas budžetā veidojies rekordliels pārpalikums - 18,5 miljardi eiro, liecina Federālā statistikas biroja dati.
Aprēķini par 20 miljardus eiro lielajiem tēriņiem balstīti faktā, ka tikai šī gada pirmajos sešos mēnešos Vācija patvēruma meklētāju un bēgļu aprūpei jau iztērējusi 9,2 miljardus eiro, taču tajos nav ņemta vērā iespēja, ka nelegālo imigrantu skaits atkal varētu strauji pieaugt. Līdzšinējie izdevumi pamatā atvēlēti patvēruma meklētāju pabalstiem, kā arī ēku īrēšanai viņu izmitināšanai.
Papildu izmaksas prasījusi arī policijas un Federālās migrācijas un bēgļu pārvaldes (BAMF) personāla palielināšana.
Ekonomisti prognozē, ka daļa naudas atgriezīsies ekonomikā kā patēriņš un investīcijas, taču tie būs tikai 15 miljardi eiro.
Saskaņā ar BAMF datiem pērn patvērumu Vācijā pieprasīja 441 899 imigranti, kas ir par 135 % vairāk nekā 2014. gadā. Taču šī gada pirmajā pusē šis rekords jau ir pārsniegts, jo saņemti 468 762 patvēruma pieprasījumi. Tomēr no jauna ieceļojošo nelegālo imigrantu skaits ir sarucis. Jūlijā reģistrēti vairāk nekā 16 000 ārvalstnieku, kas ieradušies Vācijā, lai pieprasītu patvērumu, kamēr janvārī tādu bija gandrīz 92 000.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
