Aizvadītajās dienās gatavoju dokumentus prasības iesniegšanai tiesā. Lietas būtība - autortiesību likuma pārkāpums un intelektuālā īpašuma zādzība. Prasība būtu pret Zigmaru Liepiņu, Kasparu Dimiteru un Latvijas Nacionālo teātri tā direktora Ojāra Rubeņa personā. Runa, kā jau var nojaust, ir par šobrīd plaši reklamēto teju vai tautas jauno nacionālo mūziklu "Vadonis". (Virsraksts un pirmā rindkopa labota pēc iesaistīto personu lūguma, saskaņojot ar "Delfi" sadarbības partnera - "1/4 Satori" pārstāvjiem.)

Tomēr burtiski nupat saņēmu darba piedāvājumu Anglijā, kuru nevaru nepieņemt - pārāk izdevīgs šā brīža situācijai. Tā kā mācību gads sākas pēc nedēļas, projām došos jau tuvākajās dienās. Līdz ar to prasības iesniegšana - lai cik arī intriģējošs un aizraujošs pasākums tas solījās būt - ir jāatceļ.

Lai nelaistu šo visnotaļ interesanto un ilustratīvo stāstu zudībā, nolēmu to piefiksēt šeit - satori lasītāju un citu interesentu vērtējumam un interpretācijai.

Tātad - viss sākās šī gada sākumā. Kaspars Dimiters man atrakstīja e-pastu - Zigmars Liepiņš aizrāvies ar ideju par Ulmaņa mūziklu un Dimiteram pasūtīts librets. Viņš apjautājās, vai nevaru ieteikt, ko par šo tematu palasīt. Ideja par Ulmaņa mūziklu man šķita ļoti interesanta - ar lielu potenciālu, ja tā var izteikties. Turklāt mani pašu ārkārtīgi fascinē Brodvejas mūziklu žanrs, tā ir viena no personiski tuvākajām mākslām. Nemaz nerunājot par tik katram latvietim būtisku personāžu kā Ulmanis. Tādēļ nosūtīju Dimiteram dažas, manuprāt, spilgtākās Ulmaņa dzīves interpretācijas.  

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: svētdiena, 2009, 11 janvāris 01:10
Temats: Re: Ulman bio

tiešām lielais paldies. pirmo reizi dzīvē man šādi kāds palīdz. pat
biš mistisks un kluss prieks.
es šovakar paķēru konversācijas vārdnīcas 11.sējumu un izrakstu īsāko
par laiku pirms un laiku pēc apvērsuma. tā virspusēji tur viss ir tā,
kā par šodienu, un viss tā, kā vajadzētu būt. nu, tas, ko ulmanieši
izdarījās ar sistēmu, lai cilvēkiem vienkārši būt dzīvotu labāk.
nemuldēšu. nav iekšā, jo pārrakstu. 

k.

Tikmēr Zigmars Liepiņš jau bija uzsācis sarunas par topošo uzvedumu ar Nacionālo teātri. Arī tur, protams, cilvēki ātri vien saskatīja idejas potenciālu. Kā tagad redzams - viņi gan šo potenciālu saskatīja no gluži cita aprēķina.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: ceturtdiena, 2009, 15 janvāris 01:41

šodien zvanīja nac.teātra direktors rubeņu ojārs. šausmīgi gribot ar
to mūziklu sākt 2009.gada jauno sezonu. nestomījos, mož Dieva prāts.
darīšu savu - libretu. lai zigis stiepj laukā no sevis visu to labāko
Vadoņa spodrināšanas sakarā.

Tālāk sākas aktīva notikumu attīstība. Dimiters pārcēlās no savas lauku mājas uz mazu pagraba dzīvoklīti Rīgā, lai „sāktu strādāt pie libreta". Darbs īsti nesanāca kā plānots - laikam Rīgas piedāvātie lielpilsētas kārdinājumi pēc tik ilgas lauku prombūtnes izrādījās pārāk spēcīgi. Pēc aptuveni divu nedēļu „darba" Dimiters man zvanīja un lūdza ierasties pie viņa - aprunāties par lietām. Šajā sarunā viņš atzinās, ka netiekot galā ar to Ulmaņa libretu, ka vispār uzņēmies uz sevi par daudz, un ka gribot tikai strādāt pie savām balādēm. Tad arī viņš piedāvāja visu libreta rakstīšanu uzņemties man. Tā jau esot darīts iepriekšējā sadarbības reizē ar Liepiņu - toreiz izvēlēta Manfelde (runa ir par mūziklu "Adata"). Augstāk minēto iemeslu dēļ, es šo lietu uztvēru ļoti nopietni. Tā kā projekts izskatījās ar potenciāli līdzvērtīgu nacionālo nozīmi kā teju „Lāčplēsis", tad tas jātaisa tik labs un vērienīgs, cik vien šeit iespējams. Apzinoties savu spēju spēcīgās puses un robežas, piedāvāju tādu risinājumu - es uzrakstu stāstu un scenāriju, bet Dimiters pēc tam uztaisa dziesmu tekstus. Galu galā, es Dimiteru tiešām uzskatu (arī šobrīd, neskatoties uz notikušo) par labāko un talantīgāko latviešu liriķi. Turklāt daudzi viņa teksti, it īpaši - Krusta skola, man personiski ir ļoti tuvi. Tātad - apvienojot labāko no visām frontēm, tandēmā veidot īsti spēcīgi mūziklu, kas turētos līdzi labākajiem Brodvejas paraugiem. Galu galā, šāda prakse mūziklu pasaulē ir industrijas standarts - ļoti ievērojama daļa Brodvejas mūziklu libretu veidoti sadarbojoties scenāristam un liriku autoram. (Abi gan piekritām, ka vājais ķēdes posms ceļā uz izcilību ir Zigmars Liepiņš, kura mūzika mums abiem, teiksim tā, ne īpaši simpatizēja. Vienu brīdi pat Dimiters apsvēra, vai pašam labāk neuzrakstīt arī notis - ja jau taisa pa īstam, tad taisa. Bet bija vien jāatzīst, ka Liepiņam ir nauda un sakari, kuru, savukārt, nav Dimiteram. Un bez naudas un sakariem nekādu mūziklu neuztaisīsi, lai cik ģeniāls arī nebūtu librets vai mūzika.)

Šī ideja Dimiteram iepatikās un par to arī vienojāmies. Augstu cerību spārnoti, vienošanos tovakar kārtīgi arī aplaistījām. Bija vīns, meitenes un dejas. Viss kā tādās reizēs pienākas.

Nākamajā dienā devos mājās un ar lielu azartu ķēros pie sagatavošanās darbiem. Arī Dimiters bija pamatīgi iedvesmots - viņš tikmēr nodarbojās ar to, kas vēlāk tika sīki atspoguļots „Vakara ziņās". Bet tie ir sīkumi. Būtisks šeit ir Ulmanis un topošais mūzikls.

No: Kaspars Dimiters
Kam: Zigmars Liepiņš
Datums: trešdiena, 2009, 18 februāris 23:30

Pēc sarunas ar kādu šobrīd vienu no šerpākajiem lv literātiem, kas redzējis mazāk par tevi, bet daudz mūziklus (arī eltona dž.), ir plāniņš tāds, par kuru jau sapņojām PDK laikā. viņš rakstīs matricu, es liriku. viņam ir literāta dāvanas, taču par vienīgo mūzikla cienīgu rīmētāju viņš (bez liekuļošanas, jo neesam pazīstami tik labi) viņš atzina mani. neielos. vienkārši varētu sanākt iģeaļņiks. viņš ir margināls visās jomās, taču par šo ideju viņš teica, ka nekā coolāka šobrīd nevar būt. ja to neizdarām mēs, to nospers un izdarīs citi.

zini, esmu baig priecīgs, jo, izlasījis divas biezas grāmatas, sapratu, ka kaut kā pazaudēju jēgu, par ko jāraksta mūzikls. tas džeks teica, ka jātaisa 100% brodvejs, pēc visiem kanoniem. viņš, alternatīvias būdams, samērā sūdīgo eltona mūziku klausoties, bimbājis kā bērns. o, līmenis. labi, 5 citronus mēs neieguldīsim, bet tam jābūt ne tikai absolūtā laikā gabalam, bet arī telpā pārsteidzoši iekārotam un... mobilam siltajos mēnešos....

tavs teksu dēls kaspars

No: Zigmars Liepiņš
Kam: Kaspars Dimiters
Date: 2009/2/19 

Sveiks, dzejniek!

Mūzikas rakstītājam jau tāds liktens - gaidīt, kad teksts būs.
Sāku saprast, ka nekustāmā īp. tirdzniecība mūzai  spārnus aplauzusi.
OR (Ojārs Rubenis - N.S.) man prasa kas un kā/ Ko es viņam pateikt varu? No tevis tikai bilde dzeltenajā presē un Skujenes īpašumu apraksti.

Manuprāt uzstādījums jau nav mainījies, tikai laiks iet uz priekšu. Ojārs nervozē par nākamo sezonu (teātros iet grūti). Meklē jaunus darbus, a Tu A4 lapu pieteikumam nevari izperēt pa 40 dienām no 8.Janvāra. Jēzus tuksnesī  - ko darīja un , kas pēc tam bija???Joferī!

Tad sasprindzini to savu literātu, lai strādā, bļin.

Strādāt nozīmē - no rīta piesēsties un metodiski rakstīt, rakstīt un atkal rakstīt. Un tā -līdz uzrakstīt.

KANONU NEMAZ NAV! Ir tikai čutene. Un fināls, ka vai nu raud, vai spīdošam acīm stāv kājās, aplaudē un iet kaut ko darīt.Punkts.

Tauta gaida, vai saproti!
A jūs tur mežu pētiet.
OK. Drusku palamājos , pietiek.
Gaidu ģeniālu libretu.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: ceturtdiena, 2009, 19 februāris 02:24

vai zini, kā mums  jārukā. lielie ir gatavl. varēsim pāris nedēļu laikā sabīdīt to A4 shēmas lapu? vispār vajadzētu. arī līgumu tad varētu slēgt un kādu naudiņu palūgt.

k.

No: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Kam: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Datums: ceturtdiena, 2009, 19 februāris 20:46

Sveiks, Kaspar.

Liekas, ka baigi labi viss izskatās - labi arī, ka viņš drusku tā kā pabarās, tad jau interese reāli turas un viss kārtībā. Galvenais, ka neviens nav nolēcis un tjpr. :-)

Savācu mantas un atbraucu uz Jūrmalu, lai neviens un nekas netraucē un nekārdina, tā teikt - Ulmans full-time. Kaut kā jūtu, ka aizies tā lieta.

To A4 lapu domāju divu nedēļu laikā būtu gana reālistiski sabīdīt, pa aiznākamo vīkendu sakoriģētu, novienotos, salabotu un tās nedēļas sākumā varētu sūtīt tālāk. Tas ja tur vajag jau plus mīnus precīzu ainu aprakstu. Ja vispārīgākos vilcienos, tad jau principā varētu arī pa nākamo nedēļu sataisīt.

Kaut kā jūtu, ka aizies tā lieta.
Kādas izjūtas un pašsajūtas? 

n.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: ceturtdiena, 2009, 19 februāris 21:11

prieks, ka esi pacēlienā.
man pašsajūtas vēl labilas.
parunājos ar sievu. ir pieredze. viņa man palīdzēs atgūties.
no lielām kaislībām liels tukšums finālā. izdedži.
kur vēl tādā vecumā. turamies. un strādājam.
lai tev Dievs palīdz, Nil.
esmu priecīgs, ka ar tevi tā sabultējāmies.
tinkš tankš (thinktank) - var visādi.

k.

Šajā brīdī tad nu es ar labākajiem nodomiem nopietni ķeros pie darba ar scenāriju, Dimiters - tikpat nopietni pie atgūšanās procesa un Liepiņs - pie organizatoriskajiem jautājumiem. Kā vēlāk būs redzams, mana sajūta nepievīla un lieta tiešām aizgāja. Tikai toreiz pareizi nesapratu, ko Dimiters bija domājis ar vārdiem „var visādi".

Turpinājums sekos portālā "Satori".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!