Foto: AFP/Scanpix
Klusajā okeānā daļēji nogrimušais Zēlandijas zemes masīvs pavirzījies soli tuvāk tā atzīšanai par kontinentu, atsaucoties uz zinātnisku pētījumu, vēsta BBC.

Zinātnieki lēš, ka tā dēvētā Klusā okeāna plātnes kopējā platība sasniedz divas trešdaļas no blakusesošās Austrālijas teritorijas, taču 94% no Zēlandijas virsmas atrodas zem ūdens. Virs ūdens atrodas Jaunzēlandes Dienvidsala, kā arī Havaju, Jaunkaledonijas un vairākums citu Klusā okeāna salu, turklāt tās augstākais punkts - Kuka kalns Jaunzēlandē atrodas 3724 metrus virs jūras līmeņa. Zinātniskajā žurnālā "Geological Society of America" publicētā pētījuma autori argumentē, ka apjomīgais zemes gabals ir pietiekami liels, lai to atzītu par neatkarīgu kontinentu.

Foto: geosociety.org
"Dabaszinātnēs pat acīmredzamais var palikt nepamanīts," minēts pētījumā. Autori secina, ka zemes platība Indijas subkontinenta lielumā atdalījusies no Gondvanas superkontinenta pirms aptuveni 60 līdz 85 miljoniem gadu, un nogrimusi okeāna dzelmē.

Publikāciju izstrādājušie Jaunzēlandes un Austrālijas ģeofiziķi pie pētījuma sākuši strādāt 2002. gadā, taču pirmsākumi diskusijām par Zēlandijas statusu meklējami vēl senāk – 1995. gadā. Pēc zinātnieku domām, visi pierādījumi liecina par to, ka zemes masīvs nav daļa no Klusā okeāna, bet atbilst visām kontinenta klasifikācijas pazīmēm.

Lai zemes masīvu atzītu par kontinentu, tam nav nepieciešams atrasties virs ūdens līmeņa. Zinātnieki izvirzījuši citus kritērijus, proti, kontinenta virsmai jāatrodas augstāk par tam apkārt esošo teritoriju. Svarīga ir arī īpaša ģeoloģija, kas raksturīga vien konkrētajam kontinentam. Zemes garozai ir jābūt biezākai, nekā tā ir pie okeāna pamatnes, bet teritorijai ir nepieciešama skaidri izteikta kontūra. Šiem kritērijiem atbilst tagadējie Zemes kontinenti.

Pētījuma autori uzskata, ka Zēlandijas klasificēšana par kontinentu dos ieguldījumu kontinentālo plākšņu kustību un lūzumu izpētē. Zinātnieku darbu grūtāku gan padara fakts, ka lielākā daļa jaunā kontinenta atrodas zem ūdens. "Ja mēs varētu nosusināt visus okeānus, visiem uzreiz kļūtu skaidrs, ka redzamas ir kalnu sistēmas un liels, augstu stāvošs kontinents," Jaunzēlandes televīzijai atklājis pētījuma vadošais autors Niks Mortimers.

Taču līdz Zēlandijas starptautiskai atzīšanai vēl ejams tāls ceļš. "Lai dotu nosaukumu kalnam, ir jāveic noteiktas procedūras, lai tas tiktu apstiprināts. Tam nepieciešams laiks," salīdzinājis Mortimers, piebilstot, ka nākotnē vēlas redzēt Zēlandiju arī oficiālās kartēs. Ja Zēlandijas statusu atzīs, tas kļūs par septīto un vismazāko kontinentu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!