Šonedēļ aprit 25 gadi kopš sākās garākais galvaspilsētas aplenkums mūsdienu karu vēsturē – Bosnijas un Hercogovinas galvenā pilsēta Sarajeva ielenkumā dzīvoja 1425 dienas.

Par Sarajevas aplenkuma sākumu pieņemts uzskatīt 1992. gada 5. aprīli, kad Bosnijas serbu spēku uzbrukumos Sarajevā bija pirmie kritušie un ievainotie. Aplenkums turpinājās līdz 1996. gada 29. februārim, pārspējot gan Staļingradas kaujas, gan Ļeņingradas blokādes ilgumu.

Sarajevas aplenkums bija daļas no pilsoņu kara, kas Balkānos izcēlās Dienvidslāvijas sabrukuma laikā. 1992. gadā Bosnija un Hercogovina pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, taču ar to nebija mierā Bosnijas serbi, kuri vēlējās serbu valsti. Starp Bosnijas serbiem vienā pusē un musulmaņiem un horvātiem otrā sākās bruņots konflikts.

Pilsētu aplenkušie serbu spēki 44 mēnešus ilgā aplenkuma laikā apšaudīja pilsētu no tuvēja kalna. No snaiperu lodēm un artilērijas apšaudēs gāja bijā 11 541 pilsētas iedzīvotājs.

Pilsētā pavisam atradās ap 380 tūkstoši cilvēku, kas pavadīja savas dienas bez elektrības, apkures, ūdensapgādes un pastāvīgās bailēs no snaiperu lodēm un artilērijas apšaudēm.

Bosnijas karš noslēdzās 1995. gada beigās ar Deitonā parakstītu miera vienošanos. Bosnija un Hercogovina ir palikusi sadalīta musulmaņu un horvātu pārvaldītajā, un serbu daļā, kas tiek saukta par Serbu Republiku.

Foto: Sarajeva aplenkuma laikā un 2012. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!