Serbu nacionālistu (četņiku) grupējums svētdien organizēja atceres pasākumu Bosnijas un Hercegovinas pilsētā Višgradā. Grupējuma mītiņš izsaucis gan Bosnijas, gan ārvalstu amatpersonu nosodījumu, ziņo "Al Jazeera".
Aptuveni 200 serbu nacionālistu pulcējās Višegradā, lai piedalītos atceres pasākumā, kas veltīts Dragoļuba Mihailoviča – četņiku grupējuma dibinātāja - arestēšanai 1944. gadā. Mihailovičs grupējumu dibināja Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara beigām viņš saņēma nāvessodu par nodevību un kara noziegumiem. 2015. gadā Belgradas Augstākā tiesa reabilitēja Mihailoviču, sakot, ka 1946. gada spriedums esot bijis "politisks un ideoloģisks".
Bosnijas kara laikā 20. gadsimta 90. gados četņiku grupējumi Višegradas apvidū nogalināja ap 3000 civiliedzīvotāju (Bosnijas musulmaņus), raksta “Al Jazeera”. Šis notikums atstājis dziļas rētas Bosnijas un Hercegovinas sabiedrībā un tādēļ četņiku pulcēšanās Višegradā radījusi bažas un nosodījumu.
Bosnijas drošības ministrs Dragans Mektičs nosodīja mītņu un aicināja ieviest likumus, kas “precīzi norādītu kā un kādos apstākļos dažādas asociācijas var reģistrēties [kā nevalstiskas organizācijas]”. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Dunja Mijatoviča arī nosodīja pasākumu Višegradā un aicināja Bosnijas varasiestādes rīkoties.
Vārds četņiki ir atvasināts no serbu valodas vārda "četa" (tulkojumā - grupa, vienība). Otrā pasaules kara laikā četņiki cīnījās par Dienvidslāvijas monarhijas saglabāšanu. Grupējumā darboties drīkstēja tikai serbi – citām tautībām dalība bija liegta. Četņiki bija arī aktīvi "Lielās Serbijas" idejas atbalstītāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
