Cīņa par Eiropu: Kuri ir lielākie vēlēšanu ieguvēji un zaudētāji  (59)

Neieinteresētie – pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām pa pusei joks, pa pusei fakts izskanēja viedoklis, ka spēcīgākais "politiskais spēks" ES kopumā un gandrīz visās dalībvalstīs ir "neieinteresētie". Šogad šis "spēks" piedzīvojis vērienīgu kritumu, vēlētāju dalībai vēlēšanās ES kopumā pieaugot par nepilniem 10 procentpunktiem līdz 50,95%.

Rumānijas "Sociāldemokrātiskā partija" – valstī vadošā partija, kuras pārstāvji iekļuvuši virknē korupcijas skandālu, kā arī centās mazināt likuma varu, izsaucot visaptverošus protestus, zaudēja vairāk nekā trešdaļu līdzšinējā atbalsta un gandrīz pusi no EP vietām.

Dāņu "Tautas partija" – zaudēja vairāk nekā pusi atbalsta un divas no trim vietām, to popularitātei krītoties pēc tam, kad vairāki tās pārstāvji pieķerti ES līdzekļu izšķērdēšanā.

Igauņu "Konservatīvā tautas partija" – tikai nepilnu mēnesi pēc iekļūšanas valdībā partijas reitingi dramatiski kritušies, galēji labējo partiju apsteidzot pat Igaunijā tradicionāli maznozīmīgajai sociāldemokrātu partijai.

Itālijas "Līga" – Itālijas iekšlietu ministra Mateo Salvini pārstāvētie galēji labējie spēki un viņu Eiropas sabiedrotie palielināja savu ietekmi līdz iespaidīgām 75 vietām. Tomēr tas ir mazāks atbalsts nekā sākotnēji gaidīts, liekot galēji labējiem samierināties ar sekundāras izmēra frakcijas ietekmi.

Itālijas "Demokrātiskā partija" – par spīti Itālijas iekšlietu ministra Mateo Salvini pārstāvētās galēji labējo "Līgas" absolūtajiem panākumiem, demokrātiskajam spēkam izdevies popularitātē apsteigt otru valdības lielo spēku galējo kreiso "Piecu zvaigžņu kustību" un iegūt 19 vietas.

Spānijas "Sociālistu partija" – sociālistu partija parlamenta vēlēšanās gūtos panākumus pagājušajā nedēļas nogalē nostiprināja arī EP, iegūstot 18 vietas.

Grieķijas partija "Jaunā demokrātija" – negaidītus panākumus izcīnīja demokrāti, sakaujot galēji kreiso "Syriza", premjeram Aleksim Cipram liekot jūnijā izsludināt ārpuskārtas vēlēšanas.

Vācu, franču, luksemburgiešu un somu zaļie – par visaptverošu zaļo uzvaru patlaban nevar runāt, jo būtiski zaļo ideoloģiju pārstāvošo spēku panākumi fiksēti tikai atsevišķās valstīs, bet citur tie pat vietas zaudējuši. Tomēr kopējie panākumi ļauj frakcijai saglabāt otra lielākā kreiso ideju virzītāja un atbalstītāja lomu aiz sociāldemokrātiem

Ungāru "Fidesz" – no ietekmīgās "Eiropas Tautas partijas" frakcijas izslēgtā Viktora Orbana politiskā spēka spēja palielināt pārstāvniecību par divām vietām iezīmē eiroskepticisma nostiprināšanos valstī. Par viņiem savu balsi atdeva 62% balsotāju.

Britu "Brexit partija" – simboliska uzvara, apstiprinot Lielbritānijas sabiedrības neapmierinātību ar divām tradicionāli vadošajām partijām valstī – leiboristiem un konservatīvajiem – galvenokārt to nespējas vienoties par "Brexit" laiku un kārtību dēļ.

Austrijas "Brīvības partija" – par spīti skaļajam skandālam, kurā tās līderis tika pieķerts tirgojam ietekmi apmaiņā pret finansiālu atbalstu vēlēšanu kampaņā, partijas popularitāte kritās tikai par 3% procentpunktiem, iegūstot 17,2% atbalstu.

Francijas "Nacionālā apvienība" – galēji labējā Marinas Lepēnas vadītā partija atkārtoti ieguva lielāko atbalstu Francijā, tomēr nespēja sasniegt pat pati savus iepriekšējo vēlēšanu sasniegumus.

Francijas "En Marche" – prezidenta Emanuela Makrona radītā kustība, lai gan palielināja līdzšinējā lielajā koalīcijā esošo Eiropas Liberāļu un demokrātu frakciju (ALDE) pārstāvniecību EP par 35 vietām, ļaujot tai saglabāt EP trešā ietekmīgākā spēka lomu, Francijā ieguva vien otro vietu, par dažiem procentpunktiem atpaliekot no Lepēnas partijas.