Libānā kopš oktobra vidus norisinās valsts mēroga protesti. Tos aizsāka neapmierinātība ar pēdējā gada laikā pieredzēto valsts ekonomisko lejupslīdi, tomēr, protestiem pieaugot spēkā, priekšplānā izvirzījās arī citas samilzušas problēmas, tostarp neapmierinātība ar korupciju, dažu politisko grupu, tostarp Irānas balstītās "Hezbolah" nostiprināšanos un varas uzurpēšanos.
Libānas galvaspilsētā Beirūtā protestētāji atrada neierastu pulcēšanās vietu - 70. gadu vidū pamestu kinoteātri "Metropole", kuru vietēji tā izskata dēļ jau gadu desmitiem dēvē par olu. Šī savdabīgā brutālisma stila celtne nav tikai vieta, kurā beirūtiešiem gatavot plakātus. Olā jau kopš protestu sākuma 17. oktobrī notiek dažādas lekcijas, kurās brīvprātīgi par politiku, filozofiju, valsts pārvaldi, ekonomiku un citiem jautājumiem lekcijas lasa Libānas augstāko izglītības iestāžu mācībspēki.
Tieši oktobra vidū protesti sākās kā reakcija uz nodokļu paaugstināšanu degvielai, tabakas izstrādājumiem, kā arī tiešsaistes telefonsarunām, piemēram "WhatsApp" un "Skype". Tie libāņos iesvila dusmas, kas jau ilgstoši bija gruzdējušas par valdības nespēju nodrošināt apmierinošā kvalitātē pat tādus ikdienas pakalpojumus kā elektrību, ūdensapgādi un kanalizāciju.
Turklāt tikai nesen Libānas likumdevēji lēma pagarināt likumus, kas kopš 50. gadiem valstī gandrīz visus darījumus padara absolūti slepenus. Tie vienlaikus sargā gan valsts banku sistēmas iespējas pelnīt, uzturot citur sankcionētus un tā dēvētajos melnajos sarakstos esošus cilvēkus un organizācijas, gan, kā pārliecināti protestētāji, aizsargā pašas Libānas politiskās elites nelikumīgos darījumus.
Šo un citus jautājumus Libānas protestētāji tiekas pārrunāt olā. Beirūtas centrālajā daļā atrodamā celtne 60. gados būvēta kinoteātra vajadzībām un to kādu laiku to no vienas puses ieskāvuši arī veikali un biroji. Ēka smagi cieta piecpadsmit gadus ilgajā Libānas pilsoņkarā, kas noslēdzās 1990. gadā, atstājot tikai nama korpusu.
Pēc kara plašus kara izpostītos Beirūtas rajonus atjaunot apņēmās kāda privāta kompānija, kas paguva nolīdzināt daudzas citas ikoniskas celtnes, taču ola tā arī palika neskarta. Īsu brīdi 90. gados ēkā norisinājušās ugunīgas diskotēkas, taču ola līdz šim brīdim nav ne nojaukta, ne atjaunota. Fasādē joprojām apskatāmi ložu un šķembu atstāti caurumi no pilsoņkara gadiem. Savukārt tagad, gandrīz pusgadsimtu no kino slavas gadiem, tas atkal ikdienas pulcē simtiem cilvēku lielas auditorijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
