Bolīvija otrdien iecēla savu pirmo vēstnieku ASV pēdējo 11 gadu laikā, tās pagaidu valdībai mainot valsts ārpolitiku pēc prezidenta Evo Moralesa demisijas.
Jaunieceltais vēstnieks Valters Oskars Serrate-Kueljars aizpilda amatu, kas bija vakants kopš diplomātiska strīda starp abām valstīm 2008. gada, tviterī paziņoja Ārlietu ministrija.
Vēstnieka iecelšana, kas vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātā Senātā, ir notikusi laikā, kad Bolīvijas pagaidu valdība gatavojas rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas, kurās Moraless nevarēs kandidēt. Senātā vairākums ir Moralesa partijai "Kustība par sociālismu".
Serrate iepriekš bija Bolīvijas vēstnieks un pastāvīgais pārstāvis ANO.
Moraless bija prezidents apmēram 14 gadus, un viņa laikā attiecības ar ASV bija saspīlētas. 2008. gadā toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša juniora laikā notika vēstnieku izraidīšana no abām valstīm.
Moraless 10. novembrī atkāpās no prezidenta amata un vēlāk aizbēga uz Meksiku, kad bija zaudējis drošības spēku atbalstu pēc trīs nedēļas ilgiem protestiem pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem, saskaņā ar kuriem viņš esot uzvarējis jau pirmajā kārtā.
Moralesa atbalstītāji turpināja protestus pēc tam, kad varu pārņēma Senāta viceprezidente un opozīcijas politiķe Žanīne Anjesa, protestētājiem pieprasot, lai Moraless tiktu atjaunots amatā.
Anjesas pirmais lēmums ārpolitikā bija Venecuēlas opozīcijas līdera Huana Gvaido atzīšana par valsts prezidentu Nikolasa Maduro vietā.
Viņas valdība ir pārtraukusi attiecības ar sociālistu pārvaldīto Kubu un Maduro režīmu Venecuēlā. Tā arī atcēla no amatiem visus Bolīvijas vēstniekus, izņemot vēstniekus Peru un Vatikānā.
Apmēram 20 bijušā Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa valdības locekļi ir patvērušies Meksikas vēstniecībā Lapasā, otrdien paziņoja Bolīvijas ārlietu ministre.
Pieci no viņiem ir izsludināti meklēšanā, lai tiktu aizturēti. Starp viņiem ir bijušais prezidentūras ministrs Huans Ramons Kintana, kuru Bolīvijas pagaidu valdība apsūdz musināšanā un terorismā.
Tajos pašos noziegumos tiek apsūdzēts arī Moraless.
"Meksikas [vēstniecības] rezidencē atrodas apmēram 20 diplomātisko patvēruma meklētāju grupa," medijiem paziņoja Bolīvijas ārlietu ministre Karena Longarika. Viņa sacīja, ka informēs Meksikas vēstnieku par aizturēšanas orderiem, lai vēstniecība neļautu meklēšanā izsludinātajām amatpersonām atstāt valsti.
Ārlietu ministrija vēlāk tviterī pavēstīja, ka Longarika ir iesniegusi vēstniekam piecu cilvēku aizturēšanas orderu kopijas.
Kopš Moralesa aizbēgšanas attiecības starp Bolīviju un Meksiku ir saspīlētas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
