Līdz ar to Baltkrievija starp bijušajām PSRS valstīm ieņem otro vietu, inficēto skaita ziņā atpaliekot tikai no Krievijas, kur uz piektdienas rītu reģistrēti gandrīz 28 tūkstoši Covid-19 gadījumi.
Baltkrievijā no slimības līdz šim miruši 40 cilvēki, Ukrainā 116, bet Krievijā 232.
Tiesa, Ukrainā veikti mazāk Covid-19 testi nekā Baltkrievijā, skaidro "Radio Svoboda". Uz 13. aprīli Ukrainā tās bija 32 tūkstoši pārbaudes, bet Baltkrievijā – 68 tūkstoši.
Baltkrievijas varasiestādes ir pārtraukušas informēt, cik no saslimušajiem ir hospitalizēti un cik no tiem ir smagā stāvoklī, norāda portāls "Currenttime". 16. aprīlī Veselības ministrija deva rīkojumu izrakstīt no ārstniecības iestādēm tos Covid-19 pacientus, kuriem slimība norit vieglā forma – viņiem jāturpina ārstēties mājās.
Oficiāli Baltkrievijā nav pasludināta ne karantīna, ne pašizolācijas režīms. Tomēr skolēnu brīvdienas ir pagarinātas līdz 20. aprīlim. Savukārt Baltkrievijas futbola čempionāts turpina savu norisi. Tāpat nav aizliegti publiski dievkalpojumi un 25. aprīlī ieplānotā valsts mēroga sestdienas talka pagaidām nav atcelta.
13. aprīlī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka valstī neviens cilvēks nav nomiris un nenomirs no Covid-19, bet tie, kas tomēr miruši, dzīvību zaudējuši "hronisku slimību buķetes" dēļ.
Vēl martā Lukašenko Covid-19 profilaksei ieteica iedzīvotājiem savlaicīgi brokastot, pusdienot un vakariņot, kā arī iet pirtī un dzert degvīnu. Covid-19 pandēmiju viņš nosauca par psihozi.
Tomēr aprīlī Baltkrievija lūdza Eiropas Savienībai finansiālu palīdzību cīņas pret jaunā koronavīrusa izplatības laikā, raksta "Currenttime".
Pasaules Veselības organizācija 11. martā paziņoja, ka Covid-19 izplatīšanās ir sasniegusi globālas pandēmija līmeni.
Covid-19 uzliesmojuma dēļ visā pasaulē noteikti dažādi pārvietošanās un sociālās dzīves ierobežojumi, kas pamatīgi ietekmē ekonomiku. Virkne valstis slēgušas savas robežas ārzemniekiem, bet pilsētās noteikta karantīna. Daudzi cilvēki pavada laiku un strādā no mājām.
Kopumā vīruss, kura uzliesmojums pērnā gada decembrī sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā, konstatēts vairāk nekā 200 valstīs un teritorijās, tostarp visās Eiropas valstīs.
Pasaulē fiksēts vairāk nekā 2,1 miljons inficēšanās gadījumu, no tiem vairāk nekā 678 tūkstoši ASV. Kopumā no slimības miruši vairāk nekā 146 tūkstoši cilvēku, no kuriem vairāk nekā 34 tūkstoši ASV.
Vairāk nekā 552 tūkstoši cilvēku pasaulē ir izveseļojušies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
