Foto: Publicitātes attēli
Maldīgs ir priekšstats un "Facebook" zināmu popularitāti guvušais ieraksts, kas vēsta, ka Covid-19 pandēmija apturējusi teroristu uzbrukumus. Pasaulē teroristu uzbrukumos gājuši bojā simtiem cilvēku gan gada sākumā, kad vīruss plosījās Ķīnā, gan pēdējos mēnešus pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācija paziņoja par pandēmijas statusu.

Eiropas Savienības terorisma apkarošanas koordinators Žils de Keršovs sarunā ar aģentūru "Reuters" brīdinājis, ka pandēmija rada labvēlīgu augsni galēji labējam un kreisajam ekstrēmismam Eiropā, kā arī "Daesh" tikusi pie iespējas atgūt spēkus laikā, kad pasaule cenšas ierobežot Covid-19.

Āfrikas terorisma izpētes un studiju centrs (ACSRT) apkopojis datus par vairākiem simtiem šī gada pirmajos mēnešos notikušiem teroraktiem kontinentā. Āfrikas teroristu uzbrukumos to organizētāji pārsvarā ir nezināmi, bet par daļu atbildību uzņēmušies "Al Shabaab" kaujinieki un džihādistu teroristu grupējums "Boko Haram".

Arī konfliktu plosītajā Sīrijā un Jemenā regulāri notiek asiņaini uzbrukumi civiliedzīvotājiem. "Daesh" izmanto pandēmiju, lai turpinātu uzbrukt civiliedzīvotājiem Sīrijā, par to maija sākumā brīdināja ANO cilvēktiesību augstā komisāre Mičela Bačeleta. Kopš marta sākuma Sīrijā piedzīvoti vismaz 33 uzbrukumi ar pašdarinātu spridzekļu izmantošanu, lielākā daļa no tiem dzīvojamajās zonās, kā arī vairāki sprādzieni bijuši tirgos. Piemēram, 28. aprīli Turcijas sabiedroto kaujinieku kontrolētā Sīrijas ziemeļdaļas pilsētā, eksplodējot mīnētai degvielas pārvadāšanas smagajai automašīnai, dzīvību zaudēja vismaz 46 cilvēki.

Vairāki teroristu uzbrukumi notikuši arī Eiropā. Kā tāds tiek izmeklēts arī 19. februārī notikušais uzbrukums Hānavā, Vācijā, kur apšaudē tika nogalināti deviņi cilvēki. Vācijas varas iestādes uzskata, ka slepkavam bijuši izteikti rasistiski uzskati. Savukārt Francijā aprīļa sākumā policija sākusi izmeklēšanu par terorismu pēc tam, kad uzbrukumā ar nazi valsts dienvidos tika nogalināti divi cilvēki, vēl pieci ievainoti.

Teroraktos bojā gājuši civiliedzīvotāji Afganistānā, Maldīvu salās, Irākā, Filipīnās, Mjanmā, Jemenā un citviet pasaulē.

"Facebook" ieraksta autors Oskars 7. maijā gan rakstīja šādas rindas: "Vai esat pamanījuši, ka pasaulē vairs nenotiek terorakti? To režisori šobrīd aizņemti ar Covid-19 režisēšanu..."

Viņš portālam "Delfi" rakstiski skaidroja, ka apstiprinājumu tam, ka pasaulē vairs nenotiek terorakti, smēlies portālos "Delfi', "Tvnet" un "Apollo".

Precizējot, viņš rakstīja: "Pēdējo 3-4 mēnešu laikā neesmu lasījis, ka Eiropā būtu notikuši kādi nozīmīgi terorakti, kuri būtu izsaukuši plašu sabiedrības rezonansi un tiktu atspoguļoti augstāk minēto objektīvo mediju pirmajās slejās...(kā tas bija ar teroraktiem Nicā, Vācijas Z.Svētku tirdziņos, Charlie-hebdo utt). Tālāk atļāvos likt lietā pats savas smadzenes, empīrisko pieredzi un izdarīt dažus secinājumus- piemēram tādus, ka ja reiz galvenie mediji neko neraksta, tad ir pamats ticēt, ka nekādi būtiski terorakti nav notikuši, jūs tak neko neslēpjat vai ne?"

Nē, neslēpjam. Apgalvojums, ka Covid-19 pandēmijas laikā pasaulē pēkšņi vairs nenotiek terorakti, ir aplams. Nav izslēgts, ka daļai cilvēku tāds iespaids var rasties, jo likumsakarīgi pandēmija pasaulē šobrīd ir aktualitāte Nr. 1, līdz ar to arī mediju pirmajās lappusēs tiek vēstīts par Covid-19, bet tas nenozīmē, ka terorakti pasaulē vairs nenotiek.

Ja šobrīd notiktu kāds no Oskara nosauktajiem teroraktiem, tad, protams, mediji par tiem vēstītu. Arī pandēmijas laikā mediji Latvijā atrod laiku ziņot par ārzemju notikumiem, taču prioritārais žurnālistu darbs pašlaik ir pievērsts Covid-19 tematikai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!