Kā igauņu specvienība 'Erna' 1941. gada 'Vasaras karā' cīnījās pret komunistiem

1941. gada vasarā, Baltijā mainoties okupācijas varām, Igaunijā padomju spēki uzturējās visilgāk, un tā sauktajā "Vasaras karā" igauņu nacionālo partizānu vienības pret Sarkano armiju cīnījās līdz pat augusta beigām. Sava loma karadarbībā bija Somijā izveidotajai igauņu brīvprātīgo vienībai "Erna", kas nokļuva ienaidnieka aizmugurē un drosmīgi cīnījās pret padomju karaspēku.

Līdzīgi kā Latviju un Lietuvu, arī Igauniju 1940. gada jūnijā okupēja Padomju Savienība. Tā kā Tallinu no Somijas galvaspilsētas Helsinkiem šķir vien aptuveni 90 kilometrus platais Somu jūras līcis, daudzi simti igauņu, nesamierinoties ar okupāciju, devās bēgļu gaitās uz Somiju. 1940. gada nogalē ziema bija ļoti auksta, un vairākiem desmitiem igauņu puišu izdevās uz Somiju burtiski aizskriet pa ledu.

Daudzi igauņu karavīri Somijā atradās jau kopš 1939. gada rudens, kad devās palīdzēt somiem Ziemas karā pret Padomju Savienību. Precīzs šo karavīru skaits nav zināms, jo liela daļa no viņiem devās uz Somiju, slēpjoties zem sveša vārda. Kad 1940. gada pavasarī Ziemas karš noslēdzās, daļa igauņu palika Somijā, un nedaudzi no viņiem pat paguva šī paša gada vasarā norvēģu armijas rindās karot pret nacistisko Vāciju, kas okupēja Norvēģiju, grāmatā “Igauņu karavīrs 2. pasaules karā” raksta igauņu vēsturnieks un politiķis Marts Lārs.

1940. gada vasarā igauņu emigrantu skaits Somijā krietni pieauga, vairāki no viņiem izteica vēlēšanos cīnīties par Igaunijas atbrīvošanu. Vācija un Somija tobrīd bija jau sabiedrotās, un Vācijas izlūkdienesta paspārnē 1941. gada pavasarī igauņu brīvprātīgos karavīrus sāka apmācīt radiotelegrāfistu un izlūku skolā netālu no somu pilsētas Rovaniemi. Igauņu karavīru vadību uzņēmās bijušais Igaunijas militārais atašejs Somijā Aksels Kristians.