Kā norādījis šā departamenta Kodoldrošības regulēšanas nodaļas vadītājs Vigens Maruhjans, reaktorā ielādētas 163 kodoldegvielas kasetes un tālāk jāseko tā dēvētajiem aukstajiem izmēģinājumiem - hidrauliskajai pārbaudei apstākļos, kad temperatūra reaktora iekārtā nepārsniedz 130 grādus, bet pēc tam arī "karsto izmēģinājumu" fāzei, kad temperatūra tiek paaugstināta virs šīs atzīmes.
Pēc viņa teiktā, nākamais solis ceļā uz spēkstacijas fizisku iedarbināšanu tiks ieplānots pēc tam, kad no Astravjecas AES būs saņemts apliecinājums, ka tā ir gatava hidrauliskajiem izmēģinājumiem.
Kā ziņots, par kodoldegvielas ielādi reaktorā pirms divām nedēļām pavēstīja AES būvnieks - Krievijas valsts atomenerģētikas korporācija "Rosatom".
Baltkrievijas Enerģētikas ministrija šomēnes paziņoja, ka energosistēmai Astravjecas AES plānots pieslēgt šā gada ceturtajā ceturksnī, bet ar pilnu jaudu spēkstacija varētu sākt darboties nākamā gada februārī.
Gaidāmā Astravjecas AES iedarbināšana īpašas bažas rada Lietuvai, kas uzskata, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības, ceļot spēkstaciju, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas. Lietuva apņēmusies bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas nonākšanu tirgū, kolīdz AES tiks iedarbināta, cenšoties pārliecināt arī Latviju un Igauniju to boikotēt, bet Latvijas iebildumu dēļ pagaidām neizdodas vienoties par solidāru boikotu.
Minska apgalvo, ka spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem, taču Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk. Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notikusi negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Plānots, ka Astravjecas AES būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Otro reaktoru plānots iedarbināt aptuveni gadu pēc pirmā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
