Krievija ir gatava nosūtīt uz Baltkrieviju papildspēkus; krievu algotņu lietā Putins saskata ASV pirkstu  (184)

Putins intervijā valstij piederošajam televīzijas kanālam "Rossija-1" pavēstīja, ka Krievija "pēc (..) Lukašenko lūguma ir jau saformējusi tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku rezervi" nosūtīšanai uz Baltkrieviju.

Viņš gan piebilda, ka tā tiks izmantota vienīgi gadījumā, ja situācija kļūs nekontrolējama, "ja ekstrēmisti, maskējoties ar politiskiem lozungiem, pārkāps zināmu robežu un sāks laupīšanu, automašīnu, namu, banku dedzināšanu, mēģinās ieņem administratīvās ēkas un tamlīdzīgi".

"Ceru, ka nebūs nepieciešamības izmantot šo rezervi," izteicies Kremļa saimnieks, norādot, ka šobrīd tādas nepieciešamības neesot. Putins arī izteicās, ka Baltkrievijas tiesībsargāšanas darbinieki, "neskatoties ne uz ko, uzvedas pietiekami ieturēti".

Tāpat Putins intervijā telekanālam "Rossija 1" paziņoja, ka Krievijas pilsoņi, kas Baltkrievijā tika aizturēti pirms prezidenta vēlēšanām un tika dēvēti par Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" kaujiniekiem, Baltkrievijā bija nogādāti it kā legālam darbam kādā trešajā valstī, un tā bija Ukrainas specdienestu operācija kopā ar ASV specdienestiem.

"Viņus tur vienkārši iemānīja, pārvilka pāri robežai" ar viltotiem dokumentiem, sacīja Putins, norādot, ka Krievijas robežsargi nedrīkstēja šos cilvēkus izlaist.

Rezultātā viņi tika aizturēti un uzdoti par "triecienspēku", ko var izmantot situācijas destabilizācijai pirms Baltkrievijas vēlēšanām, skaidroja Putins.

Tas "absolūti neatbilda patiesībai", viņš sacīja.

Aizturētos "izmantoja, lai pārvietotu viņus uz Baltkrievijas teritoriju, nosakot viņiem pilnīgi legālus mērķus".

"Viņiem vajadzēja, kā viņiem sacīja, izbraukt uz trešajām valstīm, uz Latīņameriku, uz Tuvajiem Austrumiem absolūti legālam darbam," skaidroja Kremļa saimnieks.

Krievijas laikraksts "Komsomoļskaja Pravda" 7.augustā apgalvoja, ka Krievijas pilsoņu aizturēšana Baltkrievijā esot "Ukrainas specdienestu provokācija".

Šo versiju esot sākusi pārbaudīt Krievijas Izmeklēšanas komiteja.

Kijevā noliedz līdzdalību šādā specoperācijā, bet Krievijā izskanējušās versijas dēvē par "Krievijas dezinformāciju".

Kā ziņots, Baltkrievijā 29.jūlijā tika aizturēti 33 Krievijas pilsoņi, kas tika apsūdzēti teroraktu gatavošanā un centienos destabilizēt valsti prezidenta vēlēšanu laikā.

4. augustā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sacīja, ka izturētie sākuši sniegt liecības un atzinušies, ka viņi nogādāti Baltkrievijā ar pavēli gaidīt.

Maskava jau 14. augustā paziņoja, ka Baltkrievija atbrīvojusi 32 Krievijas pilsoņus, kas bija aizturēti pirms prezidenta vēlēšanām, un ka viņi atgriezušies Krievijā.

Viens aizturētais, kam ir dubultā Krievijas un Baltkrievijas pilsonība, palicis Baltkrievijā.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vienā "vagneriešu" sāgas posmā solīja, ka izdos Ukrainai Baltkrievijā aizturētos "Vagner" kaujiniekus, ja Kijeva pierādīs viņu saistību ar noziegumiem Donbasā.

Baltkrievijas lēmums nodot aizturētos "vagneriešus" Krievijai saasinājis Minskas un Kijevas attiecības.

Kā ziņots, Baltkrievijā jau trešo nedēļu turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas rietumvalstis.

Varasiestādes sākotnēji mēģināja demonstrācijas apslāpēt, pielietojot brutālu spēku, un aizturēja tūkstošiem protestētāju, kas milicijas aizturēšanas izolatoros pakļauti necilvēcīgiem apstākļiem un vardarbībai.

Tas izsaucis faktiski visas sabiedrības sašutumu, un varasiestādes bija spiestas aizvākt no ielām drošības spēkus, kā arī sākt atbrīvot aizturētos. Tomēr liels skaits aizturēto joprojām atrodas milicijas izolatoros, bet vairāk nekā pussimts skaitās pazuduši bez vēsts. Kā, uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP), otrdien paziņoja Tihanovska, vismaz seši cilvēki demonstrāciju apspiešanas laikā tikuši nogalināti. Vienlaikus Baltkrievijā sākušies streiki, kuru dalībnieki arī izvirza pret režīmu vērstas politiskas prasības.

Tikmēr Lukašenko kategoriski atsakās piekāpties protestētāju prasībām un jau divkārt telefoniski sazinājies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, cenšoties viņu pārliecināt sniegt atbalstu grūstošā autoritārā režīma stabilizēšanai. Pēdējo dienu laikā Lukašenko, šķiet, sācis atgūt iniciatīvu un pret opozīciju pamazām atkal tiek pastiprināts spiediens. Tomēr pagaidām represijas tiek veiktas izlases kārtībā.