Vācija sāk svinēt 30. gadskārtu kopš atkalapvienošanās  (20)

Tā vietā, lai organizētu vērienīgas svinības 3. oktobrī, kas pazīstams kā Vienības diena, mēneša garumā tiek rīkoti dažādi mazāki pasākumi, tādējādi cenšoties novērst lielu ļaužu pulcēšanos un mazināt Covis-19 izplatības risku.

Turklāt pirms nepilna gada Vācija visai vērienīgi nosvinēja 30. gadskārtu kopš Berlīnes mūra krišanas, kas pavēra ceļu uz Aukstā kara laikā sašķeltās valsts atkalapvienošanu.

Galvenie piemiņas pasākumi šogad koncentrēti Brandenburgas federālās zemes galvaspilsētā Potsdamā.

"Mēs iedomājāmies, ka svinības norisināsies stipri citādāk," atklājot Vienotības izstādi (Einheits-Expo), sestdien atzina Brandenburgas zemes premjerministrs Dītmars Voidke.

Neskatoties uz to, viņš uzsvēra, ka vāciešiem jābūt lepniem par pēdējo trīs desmitgažu laikā paveikto un to jānosvin.

Brīvdabas izstāde, kas stiepjas caur Potsdamas centru trīsarpus kilometru garumā, sastāv no 16 stikla paviljoniem, no kuriem katrs veltīts vienai no Vācijas federālajām zemēm.

Tomēr pretstatā "ziedošajām pļavām", kuras pēc Berlīnes mūra krišanas apsolīja toreizējais kanclers Helmūts Kols, valsts atkalapvienošana izrādījies daudz sarežģītāks uzdevums.

30 gadus pēc atkalapvienošanās starp abām savulaik sašķeltās Vācijas daļām joprojām pastāv dziļas sociālās un ekonomiskās atšķirības.

Vāciju pēdējā laikā nomoka arī politiskā fragmentācija, kas raisa bažas par iespējamajām sadursmēm svinību laikā starp galēji labējiem un galēji kreisiem, kā arī starp ļaudīm, kas protestē pret pandēmijas dēļ ieviestajiem ierobežojumiem, un viņu pretiniekiem.

Neskatoties uz to, valsts atkalapvienošanās vācu sabiedrībā bauda vispārēju atbalstu, jo tā ļāva valsts austrumdaļai atbrīvoties no PSRS uzspiestā komunisma jūga, bet jaunapvienotajai Vācijai kopumā – iegūt daudz lielāku ietekmi starptautiskajā arēnā.