Turpmāk Turcijas Bruņotie spēki savus ieročus, kā arī transportlīdzekļus varēs nodot policijai, kā arī izlūkdienestiem, radot bažas, ka nākotnē protesti, kas paši par sevi ir viens no veidiem, kā iedzīvotājiem demokrātiskās sabiedrībās paust savu viedokli, var tikt apspiesti ar smagajiem ieročiem. Attiecīgi valdības rokās ir vēlviens instruments, lai atturētu iedzīvotājus no piedalīšanās tai netīkamos protestos.
Medijs atzīmē, ka 6. janvārī izsludinātais dekrēts ir kārtējais lēmums kopš 2016. gada 15. jūlijā pieredzētā apvērsuma mēģinājuma, kas audzējis Turcijas policijas spēku pilnvaras.
Kopš apvērsuma mēģinājuma audzis arī neformālas Tajipa Redžepa Erdogana vadītās valstī vadošās partijas atbalstītāju grupas spēks. Tā dēvētās "Tautas īpašo uzdevumu vienības" (HÖH), kurā šobrīd ir jau vismaz 7000 biedru 22 valsts reģionos, vadītājs Fatihs Kaja tikai pagājušajā nedēļā paziņoja, ka prezidents Erdogans ir pasludinājis džihādu un HÖH ir gatava valsts vārdā izpildīt jebkādus organizācijai uzdotos uzdevumus.
Turcijas opozīcija regulāri paudusi bažas par šīs organizācijas eksistenci. Lai gan tā oficiāli nav militāra, medijs atzīmē, ka raizes pastiprina Iekšlietu ministrijas ieviestās izmaiņas, kas civilistiem legāli gada laikā iegādājamo ložu apjomu palielināja no 200 līdz 1000 katram īpašumā legāli esošajam ierocim.
Erdogana valdīšanas laikā Turcijas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 20% līdz 84 miljoniem, bet policijas spēku apmērs – par 60% jeb līdz 323 000.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
