Vienpadsmit bērnu ģimene no Sibīrijas pilsētas Irkutskas 1980. gadu vidū uz brīdi kļuva slavena visā plašajā Padomju Savienībā un pat aiz tās robežām. Septiņi šīs ģimenes puikas nodibināja džeza ansambli "Septiņi Simeoni", kas guva ievērību ne tikai ar muzicēšanu vien. 1988. gada 8. martā šī ģimene centās nolaupīt lidmašīnu, lai aizmuktu uz Rietumiem, tas neizdevās, lidmašīna uzsprāga, četri zēni nošāvās, viens no viņiem pirms nāves nošāva savu māti. Kas notika pa vidu starp panākumiem un lidmašīnas nolaupīšanu, kādēļ visu apbrīnota ģimene pēkšņi kļuva par nežēlīgiem noziedzniekiem – par to lasiet šajā "Delfi" publikācijā.
Latviešu kinorežisors un scenārists Hercs Franks par Ovečkinu ģimeni ir veidojis divas dokumentālās filmas. Pirmā no tām iznāca 1985. gadā, un tās nosaukums bija "Septiņi Simeoni". Filma sākas ar ainu pie Ovečkinu mājas, kur septiņi puiši stāv ar dažādiem mūzikas instrumentiem rokās un viņiem piepulcējas mamma Ņinela Ovečkina. Kopumā ģimenē bija 11 bērni – septiņi zēni un četras meitenes. Ar mūziku puikas sāka nodarboties 1980. gadu sākumā, vecākie dēli Vasīlijs un Dimitrijs pirms tam pionieru pulciņā bija pūtuši tauri un situši bungas, drīz viņiem pievienojušies arī pārējie puiši. 1983. gadā jaunieši nodibināja džeza ansambli "Septiņi Simeoni", nosaukums tika izvēlēts, pateicoties bērnu grāmatai, kurā tika stāstīts par septiņiem atjautīgiem brāļiem.
