NATO pārstāvji noraidījuši Krievijas brīdinājumu Bosnijai un Hercogovinai netuvināties Ziemeļatlantiskajai aliansei, atzīmējot, ka katrai valstij ir suverēnas tiesības pašai izvēlēties savas drošības garantus, raksta "Balkan Insight".
Krievijas vēstniecība Bosnijā piektdien izplatītā paziņojumā norādīja, ka gadījumā, ja Bosnija spers soļus, lai iestātos NATO, Krievijai "būšot jāreaģē uz šo naidīgo rīcību". NATO uz šo norādi reaģēja, skaidrojot, ka katra valsts pati var suverēni izvēlēties, vai tā vēlas sadarboties ar NATO un vai to dara kā pilntiesīga bloka dalībvalsts vai kā sadarbības partneris. Tas ir atkarīgs no katras valsts, kā arī 30 NATO dalībvalstīm.
"Neviena trešā puse nevar iejaukties vai uzlikt veto šādam procesam. Attiecībā uz to jebkādi brīdinājumi ir nepieņemami. Ietekmes zonu laiks ir pagājis. NATO ar Bosniju un Hercogovinu izveidojušas ilgu un abpusēji izdevīgu sadarbību. Sadarbība ar NATO neietekmē nekādu potenciālu Bosnijas un Hercogovinas dalību NATO nākotnē," pēc Krievijas pārstāvniecības paziņojuma vietējiem medijiem Bosnijā skaidrojusi alianses pārstāve Oana Lungešku.
Krievijas vēstniecība piektdien nekonkrēti norādīja, ka reaģējusi uz vairākām publikācijām, kurās slavēti Bosnijas dalības NATO gaidāmie ieguvumi. "Mēs aicinām Bosnijas draugus rūpīgi pārdomāt, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus un ņemot vērā visus valsts iedzīvotājus, kuru [viedoklis] ir tālu no vienporātības šajā jautājumā," preses relīzē piektdien pavēstīja Krievija.
Faktiski gan paziņojums sekoja Bosnijas lēmumam izveidot komisiju sadarbības ar NATO proritāšu un uzdevumu izvērtēšanai. Būtiski, ka komisija nav jaunizvedota bet pārsaukta – iepriekš to sauca par Komisiju integrācijai NATO. Attiecīgi jaunais nosaukums vairs nenorāda uz mērķi iestāties aliansē, bet tikai sadarboties ar to.
Lai gan Bosnija un Hercogovina jau sen veido aizvien ciešāku sadarbibu ar NATO, Krievija mēdz izmantot etnisko dalījumu, līdz ar Serbiju aktīvi nostiprinot pret NATO negatīvu viedokli valstī dzīvojošo etnisko serbu vidū. Bosnijas teritoriju veidojošajā Serbu republikā 2017. gadā pat tika pieņemta nesaistoša rezolūcija pasludinot tās militāro neitralitāti.
Bosnieši un Bosnijas horvātu vairākums savukārt atbalsta valsts iestāju aliansē. Viens no trim Bosnijas prezidentiem, horvāts Zeļko Komšičs paziņoja, ka draudi no Krievijas vēstniecības nav pieņemami. Viņš gan atzīmēja, ka tā ir jau ierasta Krievijas politika attiecībā uz ikvienu valsti, kura ir ceļā uz iestāju NATO. To iepriekš pieredzējušas gan Melnkalne, gan Ziemeļmaķedonija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
