Atsākoties balsu skaitīšanai pēc otrdien notikušajām Izraēlas parlamenta vēlēšanām, ceturtdien joprojām nedz līdzšinējam premjerministram Benjaminam Netanjahu, nedz viņa pretiniekiem nav izdevies nodrošināt pārliecinošu pārsvaru, kas nepieciešams valdības izveidošanai.
Otrdien notikušās vēlēšanas, kas bija jau ceturtās pēdējo divu gadu laikā, lielā mērā tika uzskatītas par referendumu, kurā vēlētājiem jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai Netanjahu ir spējīgs joprojām vadīt valdību. Tomēr nedz līdzšinējā premjerministra atbalstītājiem, nedz viņa pretiniekiem nav izdevies izcīnīt vismaz 61 no 120 Kneseta deputātu vietām.
Saskaņa ar aplēsēm, kas izdarītas, pamatojoties uz rezultātiem, kuri iegūti pēc aptuveni 95% biļetenu saskaitīšanas, Netanjahu vadītā labējā partija "Likud" un tās sabiedrotie ieguvuši 52 vietas, kamēr viņa pretinieki izcīnījuši 57 mandātus.
Atlikušās vietas ieguvušas divas partijas, kuras vēl nav īsti izšķīrušās, kurai no nometnēm pieslieties. Tā ir bijušā Netanjahu līdzgaitnieka un aizsardzības ministra Naftali Beneta vadītā ebreju nacionālistu partija "Yemina", kas izcīnījusi septiņas vietas, un Mansura Abasa vadītā islāmistu partija "Apvienotais arābu saraksts" ("Raam"), kam tikuši četri mandāti.
Dziļās domstarpības starp atsevišķām partijām apgrūtina jebkurai no pusēm izveidot vairākuma koalīciju.
Arābu partijas līdz šim vēl nekad nav pievienojušās Izraēlas valdošajai koalīcijai, jo ebreju nacionālistu partijas to uzskata par nepieņemamu.
Potenciālais Netanjahu sabiedrotais un Reliģisko cionistu partijas līderis Bezals Smotričs jau paziņojis, ka viņš arī šoreiz nepieļaus labējas valdības izveidošanu ar Abasa atbalstu.
Izraēlas Demokrātijas institūta prezidents Johnans Plesners atzinis, ka faktiskais strupceļš ir "dziļākā politiskā krīze," kāda pieredzēta pēdējo desmitgažu laikā.
"Ir acīmredzami, ka mūsu politiskajai sistēmai ir ļoti grūti radīt izšķirošu iznākumu," norādījis Plesners.
Viņš piebildis, ka Izraēlas vēlēšanu sistēmai piemītošos trūkumus pastiprina "Netanjahu faktors", premjeram, kurš saukts tiesas priekšā par korupciju, cenšoties saglabāt savu amatu.
Plesners norāda, ka izraēliešu sabiedrība savā attieksmē pret Netanjahu sašķelta tieši uz pusēm.
Vairāki Netanjahu oponenti sākuši apspriest likumprojektu, kas liegtu noziegumos apsūdzētam politiķim uzticēt valdības veidošanu. Līdzīgs likumprojekts tika piedāvāts jau pēc 2020.gada martā notikušajām vēlēšanām, taču tā arī netika pieņemts.
Netanjahu trijās atsevišķās lietās ir apsūdzēts par krāpšanu, uzticības laušanu un kukuļņemšanu, taču viņš šīs apsūdzības noraidījis kā "raganu medības," kuras organizējušas neobjektīvās tiesībsargāšanas iestādes un mediji.
Neskatoties uz Netanjahu izvirzītajām apsūdzībām, viņa vadītā partija "Likud" vēlēšanās ieguvusi aptuveni ceturtdaļu balsu, pārliecinoši nodrošinot sev vislielāko pārstāvniecību Knesetā.
Kopumā parlamentā iekļuvušas 13 partijas, kas ir vislielākais Knesetā pārstāvēto partiju skaits kopš 2003.gada.
Galīgie balsu skaitīšanas rezultāti sagaidāmi piektdien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
