Kolumbijas ziemeļaustrumos, Katatumbo reģionā netālu no Venecuēlas robežas, apšaudīts prezidenta Ivana Dukes helikopters, bet apšaudē nav cietis nedz prezidents, nedz amatpersonas, kas atradās lidaparātā kopā ar viņu.
Tas bijis pirmais uzbrukums Kolumbijas valsts vadītājam pēdējo divdesmit gadu laikā. Kā paziņojis Duke, notikušais "neatturēs valdību no cīņas pret narkotiku tirdzniecību, terorismu un organizēto noziedzību".
Varasiestādes nenorāda, no kuras robežas puses raidīti šāvieni un ko tā tur aizdomās par šo uzbrukumu, bet šai reģionā darbojas vairāki bruņoti grupējumi un Kolumbija regulāri apsūdz Venecuēlu, ka tā savā teritorijā dod patvērumu Kolumbijas nemierniekiem.
Helikopterā kopā ar Duki lidoja aizsardzības ministrs Djego Molano, iekšlietu ministrs Daniels Palasioss un Ziemeļsantanderas štata gubernators Silvano Serrano.
Helikopters nolaidies Kukutas lidostā. Raidsabiedrības RCN pārraidījusi videomateriālu, kurā redzami vairāki ložu atstātie caurumi Kolumbijas Gaisa spēku helikoptera "Blackhawk" korpusā, propellerā un astē.
Armijas bāzē Kukutā 14.jūnijā mīnētas automašīnas sprādzienā cieta 36 cilvēki - gan karavīri, gan civiliedzīvotāji.
Valdība paziņoja, ka aizdomās par sprādziena sarīkošanu tur komunistu teroristisko grupējumu "Nacionālas atbrīvošanās armija" (ELN), kurš savu saistību ar notikušo noliedzis. Vienlaikus pieļauts, ka vainīgi varētu būt kaujinieki, kas atšķēlušies no kādreizējā teroristu grupējuma FARC ("Kolumbijas revolucionārie bruņotie spēki"), kas 2016.gadā noslēdza ar valdību miera līgumu, taču daļa kaujinieku atteicās nolikt ieročus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
