Par neuzticības izteikšanu premjeram nobalsoja 201 deputāts, lai gan valdības gāšanai bija nepieciešamas vismaz 234 balsis.
Opozīcijā esošie sociāldemokrāti (PSD) un nacionālistiskā Alianse rumāņu apvienošanai (AUR) apsūdz valdību par rumāņu dzīšanu nabadzībā, iesaldējot algas un pensijas, un par globālajos finanšu tirgos aizņemtās naudas atmazgāšanu.
Bijušais baņķieris Kicu noraidījis šīs apsūdzības, norādot, ka viņa vadītās liberāļu un progresīvi centriskās apvienības USR PLUS koalīcijas mērķis ir valsts modernizācija.
Uzrunājot parlamentu, premjers uzsvēta, ka valsts investīcijas sasniegušas rekordlielu summu - 5,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Lielākā daļa no šiem līdzekļiem atvēlēta lielceļu un slimnīcu būvei.
Tajā pašā laikā valdība apņēmusies iegrožot pārmērīgo budžeta deficītu.
Tomēr pandēmijas dēļ tautsaimniecība pērn sarukusi par 3,9%, kas ir straujākais kritums kopš 2009.gada.
Taču līdz ar ierobežojumu atvieglošanu Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) mainījuši iepriekšējo prognozi un tagad uzskata, ka Rumānijas ekonomika šogad pieaugs par 5,1 lūdz sešiem procentiem.
Taču eksperti brīdina par jaunu pandēmijas vilni, jo vakcinācijas kampaņa ir iestrēgusi.
Līdz šim no 19 miljonus lielā Rumānijas iedzīvotāju kopskaita potēti tikai 4,5 miljoni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
