Foto: AFP/Scanpix/LETA

"Amerika ir atpakaļ" pēc uzvaras pērnā gada ASV prezidenta vēlēšanās tvītoja jaunais Baltā nama saimnieks Džo Baidens. Ar šiem trim vārdiem viņš centās pasaulei pateikt, ka trauksmainie "Trampa laiki" esot aiz muguras un ka tos nomainīs pieredze, pragmatisms un atgriešanās pie četrus gadus novārtā atstātajām ASV vērtībām kā iekšpolitiski, tā arī ārpolitiski.

Baidens ietekmīgajā amatā nav pavadījis pat vienu gadu, taču daži no pīlāriem, uz kuru pamata viņš balstīja savu politisko tēlu, nu ir ārkārtīgi sašķobījušies.

Aizvadīto nedēļu un dienu notikumi Afganistānā sagādājuši līdz šim lielāko izaicinājumu Baidena administrācijai. Turpmākajās rindās par to, ko tas nozīmē 46. ASV prezidentam.

Krīt pragmatiskā līdera tēls


Gadu desmitiem ilgā pieredze Vašingtonā un ASV ārpolitikas veidošanā, pragmatisms un vispārējā kompetence bija viens no galvenajiem ieročiem, kuru politiskajā kaujaslaukā pret savu konkurentu Donaldu Trampu vērsa Baidens. Demokrāts solīja būt pilnīgs pretstats Trampam – sak, Baidena prezidentūrā Baltajā namā pie teikšanas atkal būs pieaugušie.

Krīze Afganistānā un Baltā nama haotiskā reakcija uz strauji pasliktinošos situāciju šajā valstī lika Baidenā saskatīt citas, pavisam pretējas, īpašības un iezīmes tām, kuras prezidents sludināja kampaņas laikā.

Situācija Afganistānā izvērtās tik slikta, ka ASV pat nācās palielināt tur dislocēto karavīru skaitu, lai tikai nodrošinātu diplomātu un citu personu evakuāciju.

Kritiku par pieņemtajiem lēmumiem Afganistānas jautājumā Baidens saņēmis gan no savas politiskās opozīcijas - Republikāniskās partijas -, gan no paša pārstāvētās Demokrātiskās partijas pārstāvjiem.

Noslēdzošās epizodes seriālā "ASV militārā operācijā Afganistānā" parādīja pilnīgi visu izņemot pārdomātu un pragmatisku politiku.

Amerikāņu skepse pieaug


Pirmdien publicētā "Morning Consult/POLITICO" aptaujā atklāts, ka Atbalsts ASV bruņoto spēku izvešanai no Afganistānas laika posmā no šī gada aprīļa līdz augustam samazinājies par 20 procentpunktiem. Aptauja, kas tika veikta no 13. līdz 16. augustam un kurā piedalījās 1999 reģistrēti vēlētāji, parādīja, ka tikai 25 procenti amerikāņu vēlētāju uzskata, ka aiziešana no Afganistānas norit labi. 49 procenti vēlētāju turpināja atbalstīt ASV bruņoto spēku atvilkšanu. Vēl aprīlī amerikāņu spēku izvešanu no Afganistānas atbalstīja 69 procenti.

Jā, šī ir tikai viena aptauja. Jā, gandrīz puse amerikāņu joprojām atbalsta ASV bruņoto spēku aiziešanu no Afganistānas. Taču šis atbalsts ir būtiski mazinājies. Izmaiņas amerikāņu attieksmē Afganistānas jautājumā novērojamas tieši pēdējās dienās - laikā, kad teroristiskais grupējums "Taliban" ieguvis kontroli pār valsti.

Foto: EPA/Scanpix/LETA

Runājot par aptaujām – šonedēļ portālā "FiveThirtyEight", kurā publicēts vidējais rādītājs no vairākām aptaujām, Džo Baidena popularitātes reitings pirmoreiz noslīdējis zem 50%.

Viņa prezidentūras pirmajos mēnešos Baidena paveikto atzinīgi vērtēja aptuveni 53%-54% amerikāņu. Aizvadīto mēnešu un nedēļu laikā Baidena atzinības reitings pakāpeniski sāka kristies. Tam par iemeslu kalpoja vairāki, tostarp ar iekšpolitiskiem faktoriem saistīti iemesli.

Taču šajā nedēļā Baidena popularitāte pirmoreiz nokritusi zem 50%, un tas noticis laikā, kad Baltā nama saimnieks saņēmis plašu kritiku par saviem lēmumiem attiecībā uz ASV militāro operāciju Afganistānā.

Kritums Baidena reitingos būtu jāskata ne tikai caur "Afganistānas haosa" perspektīvu. Vērts atcerēties, ka, ienākot Baltajā namā, Baidens uzsvēra, ka Amerikas sabiedrībai nepieciešama vienotība un pagātnē jāatstāj asā retorika, kā arī citi polarizāciju veicinošie elementi. "Šis ir laiks, lai dziedētu Ameriku," pēc uzvaras vēlēšanās sacīja ASV līderis.

Šobrīd nav daudz faktoru, kas liecinātu, ka 46. ASV prezidentam sekmējas ar sašķeltās sabiedrības saliedēšanu, un tā ilgtermiņā Baidenam var izvērsties par vēl lielāku problēmu nekā pašreizējās klizmas Afganistānas jautājumā.

Draudi starptautiskajai drošībai nav izskausti


"Taliban" atgriešanās pie varas posteņiem Afganistānā liek uzdot jautājumus par to, vai konfliktu nomocītā zeme atkal nekļūs par teritoriju, kurā brīvi operē dažādi teroristu grupējumi, piemēram, "Al Qaeda".

Uzrunā, kurā viņš aizstāvēja savus lēmumus saistībā ar Afganistānu, Baidens noraidīja argumentu, ka ASV militārā klātbūtne ir priekšnoteikums tam, lai efektīvi neitralizētu draudus, kurus rada teroristiskie grupējumi: "Mēs veicam efektīvas pretterorisma misijas pret teroristu grupām vairākās valstīs, kur mums nav pastāvīgas militārās klātbūtnes. Ja vajadzēs, mēs to pašu darīsim arī Afganistānā."

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Otrdienas preses konferencē talibi solīja, ka teroristi Afganistānu neizmantos, taču to, vai tā tiešām būs rādīs tikai laiks.

Pirmdien Baidens norādīja, ka negrasās nodot militāro misiju Afganistānā piektajai ASV prezidenta administrācijai. Taču bažas par Afganistānas nākotni talibu pārvaldē, it sevišķi no starptautiskās drošības skatupunkta joprojām pastāv. Ja piepildīsies pašas skeptiskākās prognozes, tad arī nākamajiem Savienoto Valstu prezidentiem var nākties iesaistīties no Afganistānas emitējošo draudu neitralizācijā. Tādējādi nevaram apgalvot, ka Baidena lēmums par visu Afganistānā dislocēto amerikāņu karavīru atvilkšanu cita starpā ir arī garantējis, ka šī valsts Vašingtonas ārpolitisko prioritāšu sarakstos vairs neatgriezīsies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!