Sanāksmē piedalījās vairākas NATO dalībvalstis un partnervalstis, kuras savstarpēji apmainījās ar informāciju par līdz šim sniegto palīdzību Ukrainai un turpmākajiem plānotā atbalsta apmēriem, lai nodrošinātu efektīvāku koordināciju palīdzības sniegšanā cīņā pret Krievijas militārajām aktivitātēm.
Kā uzsver Lauska, sanāksmē vienprātīgi tika apliecināta nepieciešamība atbalstīt Ukrainu un atzinīgi novērtēts Apvienotās Karalistes aicinājums palīdzību sniegt savlaicīgi un savstarpēji koordinēti. Sanāksmes pārstāvji arī informēja, ka vairākās valstīs ir pieaugusi politiskā griba un sabiedrības spiediens sniegt palīdzību Ukrainai.
Sanāksmes dalībniekiem bija vienots redzējums par to, ka palīdzības sniegšana Ukrainai ir kritiski svarīga un steidzami nepieciešama. Ukrainai visvairāk nepieciešams praktisks, militāra rakstura atbalsts, ko ukraiņu karavīri varētu izmantot cīņā par savas valsts neatkarību un demokrātiskajām vērtībām, un palīdzību ir nepieciešams sniegt iespējami ātrā termiņā. Vairākas Rietumvalstis šobrīd vērtē iespējas sniegt Ukrainai papildu atbalstu.
Latviju sanāksmē pārstāvēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, kurš informēja par Latvijas līdz šim sniegto atbalstu Ukrainai un nodomiem meklēt papildu atbalsta iespējas cīņā pret Krievijas militāro agresiju.
Jau ziņots, ka 23. februārī Latvija Ukrainā ir nogādājusi pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger", lai stiprinātu Ukrainas bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spējas un sniegtu iespēju aizsargāt savus iedzīvotājus no Krievijas agresijas.
Lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem, Aizsardzības ministrija sadarbojas ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv", kas ir atvērusi ziedojumu kontu līdzekļu vākšanai. Saziedotie līdzekļi tiks izlietoti dažāda veida palīdzībai karadarbībā cietušajiem Ukrainas iedzīvotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
