Atbildot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirms iebrukuma Ukrainā izteikto pretenciozo runu, ka Ukrainu kā valsti radīja Ļeņins, ASV vēstniecība Ukrainā 22. februārī "Twitter" vietnē publicēja ierakstu, kurā salīdzina Kijevu un Maskavu agrajos viduslaikos. Piemēram, 1011. gadā, kad Kijevā tika uzcelta Svētās Sofijas katedrāle, Maskavas vietā bija meža biezoknis, bet 1108. gadā, kad Kijevā tapa Erceņģeļa Mihaila klosteris, Maskavas vietā joprojām bija mežs. Portāls "Delfi" skaidro, cik daudz patiesības ir šajā ierakstā un vai tiešām Kijevas Krievzeme ir viena no pirmajām slāvu valstīm, kas tapa krietni pirms Maskavas lielkņazistes.

"Kijevas Krievzeme ir viens no pirmajiem slāvu valstiskajiem veidojumiem. Morāvija tagadējās Čehijas teritorijā gan bija ātrāk. Līdz šim, pirms Putina debilismiem, pat Krievijā vēsturnieki akadēmiskā līmenī akceptēja normaņu teoriju, kas runā par skandināvu ietekmi slāvu teritorijās. Galvenā modernās vēstures zinātnes atziņa ir tāda, ka Krievzemi nevajag uztvert kā valsti modernā izpratnē. Šī "valsts" praktiski bija gar lielajām upēm, gar Daugavas augšteci, gar Dņepru, kur gāja vikingu tirdzniecības ceļš pie grieķiem. Būtībā pie šīm upēm izveidojās politiska kopiena, kuru sauca par rusiem. Pēc izcelsmes viņi bija skandināvi, kas ar laiku pārslāvojās, bet saglabāja skandināvisko dzimtu sistēmu. Un tad viņi sāka pakļaut pārējās apkārt esošās ciltis," portālam "Delfi" stāsta vēsturnieks, vairāku mācību grāmatu autors Valdis Klišāns.

Jautājums par Krievzemes valsts izveidi ir viens no pretrunīgākajiem Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas vēstures jautājumiem, par to vēsturnieki diskutējuši un lauzuši šķēpus jau vairākus gadsimtus, norāda Klišāns. Galvenais vēstures avots, kas stāsta par šiem 9. gadsimta notikumiem, ir mūka Ņestora sarakstītais darbs "Pagājušo laiku stāsts", kas tapis tikai 12. gadsimtā, tādējādi tā uzticamības pakāpe ir neliela. Vēstures dažādās interpretācijas ietekmējuši Krievijā 19. un 20. gadsimtā valdošie politiskie strāvojumi, ideoloģijas un politiskie režīmi.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!