Foto: Arhīva foto

"Molotova kokteiļi", iznīcinātas ienaidnieka transporta kolonnas, krievu karavīru līķi ceļmalās, bezjēdzīga civiliedzīvotāju mītņu bombardēšana. PSRS 1939. gada novembrī uzsāktajā Ziemas karā, tai iebrūkot Somijā, vismaz ārēji var saskatīt dažas līdzības ar Krievijas iebrukumu Ukrainā šogad. Lai arī patiesībā analoģiju ir maz, viens faktors gan šobrīd būtu jāņem vērā – Maskavas kā agresora spēja ar milzīgiem resursiem, nežēlojot savus karavīrus, panākt kaut vai daļēju uzvaru. Portāls "Delfi" uzrunāja gan latviešu, gan somu vēsturniekus, kuri skaidroja, kādas paralēles mēs varam atrast un kādas tomēr ne.

Trīs dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, šī gada 21. februārī, Somijas prezidents Sauli Nīniste atzina, ka Krievijas draudi Ukrainai ļoti atgādina 1939. gada rudeni, kad PSRS vadonis Staļins draudēja neatkarīgajai Somijai, kas vēlāk noveda pie Sarkanās armijas iebrukuma somu zemē. "Staļins uzskatīja, ka viņam izdosies sašķelt Somijas tautu, bet pēc tam viņš viegli varēs iebrukt mūsu valstī. Bet notika pretējais. Ļaudīs radās lielāka kopības sajūta, un to pašu mēs šobrīd novērojam Ukrainā," preses konferencē sacīja Nīniste. Pēc dažām dienām Somijas prezidenta teiktais diemžēl piepildījās – Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.

Tieši PSRS–Somijas karš (saukts arī par Ziemas karu), kas risinājās no 1939. gada novembra līdz 1940. gadam, pēdējās nedēļās bieži vien tiek salīdzināts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī. Ienaidnieks būtībā ir tas pats, un visu pasauli pārsteidz mazākas valsts varonīgā pretošanās lielajam agresoram.

Somijas pilsētas Jiveskiles universitātes vēstures profesors Antero Holmila, sarunā ar portālu "Delfi" vērtējot Ziemas kara un Ukrainas kara paralēles, uzsver, ka abu šo karu salīdzinājumi lielākoties ir emocionāli. "Abos gadījumos valstis, kuras aizsargā savu neatkarību, nevar uzskatīt par militāri pārākām, tāpēc līdzības šķiet dabīgi pamanāmas. 

Dāvids pret Goliātu

"Padomju Krievija pret mazo Somiju – vēsturē ir maz piemēru, kad vienai pusei būtu bijis tik nomācošs pārsvars. Un tomēr vairāk nekā simts dienu somi, piespiesti pie sienas, cīnījās šajā Dāvida un Goliāta aizsardzības karā ar nepieredzētu drosmi un apņēmību, kas aizkustināja brīvību mīlošo cilvēku sirdis it visur un ļāva Somijai, lai arī beigās neizbēgami sakautai, palikt brīvai un neatkarīgai nācijai," grāmatā "Ziemas karš" raksta ASV vēsturnieks Viljams R. Troters.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!