Kijivas apgabala prokuratūra noskaidrojusi kāda izvarošanā aizdomās turēta Krievijas karavīra identitāti – tas ir 20 gadus vecais radiotelefonists Bulats Fasahovs, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.
Fasahovs dienē par radiotelefonistu Krievijas Centrālā kara apgabala 2. gvardes vispārējās armijas 30. atsevišķās motostrēlnieku brigādes haubiču artilērijas divizionā, viņa atklāj. Likumsargi ir savākuši pietiekami daudz pierādījumu par diviem Fasahova kara noziegumiem 2022. gada martā Kijivas apgabalā.
Pirmajā gadījumā aizdomās turētais kopā ar dienesta biedriem ielauzies kādā privātmājā Brovaru rajonā. Fasahovs pavēlējis līdzdalībniekiem visus mājas iemītniekus, izņemot vienu sievieti, ieslēgt pagrabā. Fasahovs viņai piedraudējis ar ieroci, kā arī draudējis izrēķināties ar ģimenes locekļiem, un izvarojis.
Pēc dažām dienām radiotelefonists pastrādājis vēl vienu līdzīgu noziegumu. Šoreiz visa ģimene, izņemot viena sieviete, izvesta ārā uz ielas, bet sievieti kopā ar Fasahovu izvarojuši vēl trīs viņa biedri.
Krievijas karavīri Ukrainā tiek apsūdzēti par smagiem kara noziegumiem. Aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ir identificēts Pleskavas desantnieks, kurš izvarojis mazuli.
"Ir fiksēti simti izvarošanas gadījumu, tostarp cietušas nepilngadīgas meitenes un pavisam mazi bērni. Un pat mazulis. Par to ir briesmīgi runāt, bet tā ir patiesība, tā bija. Ir pat noskaidrota tā krievu karavīriņa personība, tas ir Bičkovs no Pleskavas. Desantnieks vai specnazietis, kurš tādu video pārsūtīja biedriem, video ar to, ko viņš dara ar mazuli, kā viņš ņirgājas par mazuli. Tāds, lūk, krievu karavīrs "bērnu aizstāvis", tāda, lūk, Maskavā izplānota specoperācija, tāds, lūk, stāts par cīņu par "krievu pasauli". Ar tādiem tagad asociēsies Krievijas armija, Krievijas desantnieki no Pleskavas," Zelenska aprīlī teikto citē UNIAN.
Vēstīts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki līdz šim nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
