ES importē 53% no tās patērētajiem energoresursiem. No Krievijas tiek importēta trešdaļa patērētās naftas, 39 % gāzes un 29 % cietā kurināmā. Savukārt sešas ES valstis ir pilnībā atkarīgas no Krievijas naftas, jo tā ir vienīgais naftas piegādātājs šajās valstīs. Eksperti un politiķi atzīst, ka valstu atkarība no Krievijas enerģētikas jomā bija jārisina jau vairākus gadus iepriekš, kad Krievija veica Krimas aneksiju, tomēr šobrīd Ukrainā notiekošais mudinājis valstis domāt par jaunas enerģētikas politikas veidošanu.
Eiropas Parlamenta deputāti pauž ideju, ka viens no veidiem, kā mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem ir Eiropas klimata neitralitātes ieceru realizēšana. Tā būtu iespējams īstenot divus mērķus vienlaicīgi – apturēt Putina agresiju un padarīt Eiropu videi draudzīgāku.
"Šobrīd Krievija izmanto savus resursus, lai šantažētu vairākas valstis, nogriežot tās no gāzes apgādes. Tajā pašā laikā mēs [ES] paši sponsorējam Putina karu. Mēs sūtam daudz vairāk naudas Krievijai enerģētikas rēķinos, nekā Ukrainai. ES ir bijusi neefektīva politika enerģētikas sektorā jau kopš 2014. gada Krimas aneksijas. Jau tobrīd nevajadzēja tā pietuvināties Krievijai," preses konferencē Briselē, kurā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti dalījās ambīcijās enerģētikas atkarības no Krievijas mazināšanā un klimata neitralitātes panākšanā, pauda EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvis Nils Fuglsangs. "Labāk vēlāk, nekā nekad. Enerģētikas politika ir jāmaina nekavējoties. (..) Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka vairs nesponsorējam Putina agresiju," uzsvēra deputāts.
Klimata krīze un enerģētikas atkarība: pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %"
Mūsdienās klimata un enerģētikas politika tiek iekļauta starptautisko organizāciju dienas kārtībā. Šādas politikas veidošana un attīstīšana ir saistīta ar klimata pārmaiņu radīto ietekmi mūsdienās. ES ilgtermiņa mērķis ir panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, kas ietver siltumnīcefekta gāzu samazināšanu līdz tādam līmeni, kurā cilvēku darbība rada "nulles" neto ietekmi uz klimata sistēmu.
Īstermiņā uzmanība tiek vērsta uz tiesību aktu kopumu "Gatavi mērķrādītājam 55%" , kas ir daļa no ES zaļās pārkārtošanās plāna. Pakete "Gatavi mērķrādītājam 55% ir priekšlikumu kopums ES tiesību aktu pārskatīšanai un atjaunināšanai, kā arī jaunu iniciatīvu ieviešanai, lai nodrošinātu ES politikas atbilstību tiem klimata mērķiem, par kuriem vienojies EP. Šī dokumenta ambīcijas ietver līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55% un iegūt neatkarību no piesārņojošajiem fosilajiem kurināmajiem no Krievijas.
Viens no piedāvājumiem kā veicināt klimata mērķu sasniegšanu paketē "Gatavi mērķrādītājam 55%" ir ēku renovācija un siltināšana. "Ja mēs insolējam būves, mēs izolējam Putinu," šādu ideju pauda Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāts Kiarans Kafs.
Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja gāzes piegāžu traucējumus, tāpēc maijā EP deputāti un ES ministri vienojās par jauniem ārkārtas noteikumiem gāzes rezervju veidošanai pirms nākamās ziemas. Jaunais likums līdz 2022. gada 1. novembrim nosaka sasniegt obligāto minimālo gāzes līmeni krātuvēs – 80%. Gāzes uzglabāšana kļūs arī par kritisko infrastruktūru jautājumu: visiem uzglabāšanas operatoriem būs jāveic jauna obligātā sertifikācija, lai izvairītos no ārējiem draudiem. Par šo likumu balsos 23. jūnijā.
"Lai mazinātu Krievijas lomu jādomā par ES sadarbības uzlabošanu. Eiropas lielākais spēks nav militārs, bet gan ekonomisks. (..) Mums ir jāpalielina savas ambīcijas enerģētikas politikā, bet ir jāsaprot, kā tās padarīt reālas. (..) Svarīgākais jautājums būs infrastruktūra, ar kuru ir saistītas vairākas problēmas" konferencē pauda Eiropas Tautas partijas deputāts Kristians Ehlers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
