Šajā pauzes periodā Krievija nodarbosies ar spēku atjaunošanu un mēģinās izveidot apstākļus nozīmīgākai ofensīvai turpmākajās nedēļās vai mēnešos.
Krievijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Igors Konašenkovs 7.jūlijā paziņoja, ka Krievijas spēki Ukrainā ietur pauzi, lai atpūstos un atgūtu kaujas spējas, apstiprinot ISW iepriekš pausto vērtējumu, ka Krievijas spēki ietur militāro darbību pauzi.
Konašenkovs neprecizēja plānoto Krievijas spēku darbības pauzes ilgumu.
ISW eksperti šonedēļ jau norādīja, Krievijas spēki nav pārtraukuši aktīvo karadarbību šīs operacionālās pauzes laikā un, visticamāk, arī pilnībā neapturēs uzbrukumus.
Krievija 7. jūlijā joprojām veica ierobežotas sauszemes ofensīvas un gaisa, artilērijas un raķešu triecienus visās asīs.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
