Ukrainas armija iznīcinājusi krievu munīcijas noliktavu okupētajā Melitopolē, kā arī vairākas citas okupantu noliktavas valsts dienvidos, vēsta Ukrainas medij.
Aculiecinieki stāsta, ka sprādzieni bijuši dzirdami visu nakti.
Melitopoles mērs Ivans Fedorovs ziņo, ka iznīcināta munīcijas noliktava pie lidlauka, kuru krievi kārtējo reizi mēģina neveiksmīgi atjaunot.
Fedorovs piebildis, ka Ukrainas armija Melitopolē trāpījusi vēl vienam mērķim, taču par to informācija vēl tiekot precizēta.
Pirms tam atsevišķi ziņots, ka Ukrainas armija karadarbības dienvidu zonā iznīcinājusi piecas Krievijas karaspēka munīcijas noliktavas Baštankas, Berislavas un Hersonas rajonos, piektdien ziņo Ukrainas armijas operatīvais štābs "Dienvidi".
Iznīcināts arī krievu bezpilota lidaparātu vadības centrs Pravdines apkārtnē un prāmju pārceltuve pie Kazackes.
Krievi zaudējuši 102 karavīrus, sešus tankus, haubici "Msta-B", reaktīvo daudzstobru mīnmetēju "Grad", 120 milimetru mobilo mīnmetēju, kā arī astoņas bruņutehnikas un autotehnikas vienības.
Savukārt krievu iznīcinātāji un pikējošie bumbvedēji trīs reizes neveiksmīgi mēģinājuši uzbrukt ukraiņu pozīcijām.
Viens no krievu pikējošajiem bumbvedējiem ticis sašauts. Tā liktenis vēl tiek precizēts.
Ukraiņu zenītartilēristi notriekuši arī krievu iznīcinātāja "Su-35" izšautu raķeti.
Kopumā Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 48 700 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 350 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2009 tankus, 4366 bruņutransportierus, 1126 lielgabalu, 289 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 153 zenītartilērijas iekārtas, 234 lidmašīnas, 205 helikopterus, 853 bezpilota lidaparātus, 198 spārnotās raķetes, 3247 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 105 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Doneckas un Kurahoves virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Vai Hersonu var atgūt bez kaujas?
Ukrainas bruņotie spēki varētu atgūt Hersonu bez kaujas, vienkārši piedraudot aplenkt 20 000 Krievijas karavīru šajā reģionā, telekanālā "Sky News" paziņoja bijušais Lielbritānijas Karaliskā apvienoto dienestu institūta (RUSI) ģenerāldirektors, analītiķis Maikls Klārks.
"Es domāju, ka viņi gribētu aplenkt apmēram 20 000 Krievijas karavīru, kas atrodas uz rietumiem no Dņepras upes. Ja spēs piedraudēt ar to aplenkšanu, tad krieviem nāksies aiziet no Hersonas. Viņi negrib bombardēt pilsētu un tāpēc var atgūt Hersonu, vienkārši veicot šo ātro uzbrukumu," sacīja Klārks.
Laikā, kad notika gatavošanās pašreizējam Ukrainas pretuzbrukumam, ASV aicināja Kijivu ierobežot operāciju gan mērķu, gan ģeogrāfijas ziņā, lai novērstu pārmērīgu tās paplašināšanos un iestrēgšanu vairākās frontēs.
Ukrainā izpostītas 2382 izglītības iestādes
Ukrainā kopš Krievijas militārās agresijas sākuma ir nodarīti postījumi 2328 izglītības iestādēm, no kurām 289 ir sagrautas, ceturtdien preses konferencē paziņoja Nacionālās policijas Organizatoriski analītiskā nodrošinājuma un operatīvās reaģēšanas departamenta priekšnieks Oleksijs Serhejevs.
"Krievijas karavīru izdarītie noziegumi tiek rūpīgi dokumentēti. Policijas izmeklēšanas apakšvienības ir sākušas 30,2 tūkstošus krimināllietu par kara noziegumu izdarīšanas faktiem," sacīja Serhejevs.
Visvairāk krimināllietu - 21,6 tūkstoši - ir sāktas par kara likumu un paražu pārkāpšanu, 7,2 tūkstoši krimināllietu ir sāktas par Ukrainas teritoriālās integritātes un neaizskaramības pārkāpšanu, bet 1,2 tūkstoši krimināllietu ir sāktas par kolaboracionistisku darbību.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, Ukrainā mācību gadam klātienē ir gatavas vairāk nekā puse izglītības iestāžu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
