Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Vladimirs Putins, kā arī vairākas Krievijas amatpersonas, politiķi un propagandisti regulāri draud Rietumiem ar kodolieročiem. Reizēm viņi par to runā tieši, reizēm – aizplīvuroti. Putins par šo tēmu kārtējo reizi prātoja vēl pavisam nesen – 21. septembrī savā paziņojumā par "daļēju mobilizāciju". Vai tiešām viņš var izlemt par kodoluzbrukumu un kādas sekas tam var būt, "Meduza" runā ar Maksimu Starčaku – Krievijas kodolpolitikas ekspertu, Kvīnsas Universitātes Starptautiskās un aizsardzības politikas centra Kanādā zinātnisko līdzstrādnieku.

Vai tiešām viņš var izlemt par kodoluzbrukumu un kādas sekas tam var būt, "Meduza" runā ar Maksimu Starčaku – Krievijas kodolpolitikas ekspertu, Kvīnsas Universitātes Starptautiskās un aizsardzības politikas centra Kanādā zinātnisko līdzstrādnieku.

Vai pasaulē pastāv kāda pārbaudes un līdzsvarošanas sistēma gadījumam, ja kodolieroči nonāktu rokās agresīvi noskaņotām personām, kas nevēlas piekāpties? Vai šāda sistēma vispār ir iespējama?

Es teiktu, ka nē. Teorētiski Putins var gandrīz visu. Kodolvalsts statuss paver plašu lauku militārai nesodāmībai.

Pastāv doktrīna par abpusēji garantētu iznīcināšanu. Saskaņā ar to, ja viena puse pielietos kodolieročus (KI) pret otru, kam ir līdzvērtīgs kodolgalviņu skaits, notiks atbildes trieciens, proti, gan uzbrucējs, gan tas, kas aizstāvas, tiks pilnībā iznīcināts.

Uz šādiem pamatiem tika būvētas PSRS un ASV attiecības, un tagad tā ir militārās drošības bāze starp KF un ASV. Un, pat ja puses savā kodolpotenciālā nav līdzvērtīgas, kodoltrieciena atbildes draudi attur no agresijas pret kodolvalsti. Piemērs: ASV un Ziemeļkorejas attiecības.

Taču tas attiecas uz attiecībām starp kodolvalstīm. Bet, ja kodolvalsts gribēs uzbrukt valstij, kam nav KI, tā to varēs darīt. Jā, būs starptautisks nosodījums, taču faktiski nav nekādu šķēršļu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!