Krievijas augstākā militārā vadība apspriedusi kodolieroču pielietošanu pret Ukrainu un šīs sarunas parāda, cik ļoti Maskava ir vīlusies par savu spēku neveiksmēm kaujas laukā, atsaucoties uz ASV amatpersonām, raksta laikraksts "The New York Times".
Šajās konkrētajās sarunās, kas notikušas uz Krievijas neveiksmju un pieaugošās kodolretorikas fona, Krievijas diktators Vladimirs Putins piedalījis neesot, raksta medijs.
"Bet tas fakts, ka Krievijas militārā vadība pat apsprieda [šo tēmu], satrauca [ASV prezidenta Džo] Baidena administrāciju, jo tas parāda, cik ļoti Krievijas ģenerāļi bija vīlušies par savām neveiksmēm kaujas laukā," teikts publikācijā.
Turklāt šādas sarunas norāda, ka Putina kodoldraudi var būt vairāk nekā tikai tukši vārdi, atzīmē izdevums.
Taču ASV amatpersonas medijam atgādina, ka līdz šim nav redzētas praktiskas liecības par to, ka Krievija gatavotos kodolieroču pielietošanai.
Informācija par Krievijas militārās vadības sarunām ASV valdības aprindās cirkulējusi oktobra vidū. Tomēr amatpersonas nav atklājušas, kādus kodolieroču izmantošanas scenārijus krievu ģenerāļi apsprieduši.
Vairāk detaļu par šīm sarunām atteicies sniegt arī ASV Nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kirbijs.
"Mēs no paša sākuma skaidri likām saprast, ka Krievijas komentāri par potenciālu kodolieroču pielietošanu rada dziļas bažas, un mēs pret to izturamies nopietni. Cik tas ir mūsu spēkos, mēs turpinām tam sekot un neredzam nekādas pazīmes, ka Krievija gatavotos tādām darbībām," tā Kirbijs.
ASV amatpersonas jau iepriekš ir brīdinājušas, ka, ja Krievija ķertos pie kodolieročiem, sekas tai būtu "katastrofālas, smagas, spēcīgas un dziļas". Atvaļinātais ģenerālis un bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Deivids Petreuss skaidroja, ka atbilde būtu visu Krievijas konvenciālo spēku iznīcināšana Ukrainā.
Bažas par to, ka Kremlis varētu ķerties pie atomieročiem, raisa Krievijas diktatora retorika un krievu karaspēka neveiksmes Ukrainā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
