Tie ir seši virsnieki, kā arī 101 ierindnieks un seržanti, savā "Telegram" kanālā paziņoja Ukrainas Prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
Starp atbrīvotajiem ir trīs vienības "Azov" karotāji un kopumā 74 karavīri, kas aizstāvēja Mariupoles metalurģijas kombinātu "Azovstaļ".
Tāpat apmaiņas ietvaros Ukrainā nokļuvuši ievainoti karotāji, starp tiem arī viens sprādzienā Olenivkas cietumā cietušais, kā arī Mariupoles aizstāvji. Daudzi ievainojumus guvuši vēl martā.
Saskaņā ar aizsardzības ministra vietnieces Hannas Maļaras teikto līdz oktobra sākumam notikušas 24 gūstekņu apmaiņas un Ukrainā atgriezušies 808 cilvēki.
Nesaistīti ar gūstekņu apmaiņu, Ukrainas Gaisa desanta uzbrukuma karaspēka pavēlniecība ceturtdien publicējusi ar dronu filmētu video, kurā redzams, kā okupanti uz kājnieku kaujas mašīnas korpusa izved kaujās kritušos okupantus.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
