ASV prezidents Džo Baidens trešdien nosauca otrdien notikušās ASV vidustermiņa vēlēšanas par "labu dienu demokrātijai", jo demokrāti tajās startējuši krietni labāk par gaidīto, bet republikāņi var būt ieguvuši nelielu vairākumu tikai vienā no abām Kongresa palātām.
Baidens atzina vēlētāju neapmierinātību, bet sacīja, ka "nomācošs vairākums" amerikāņu atbalstījuši viņa ekonomikas programmu.
"Es domāju, ka tā bija laba diena demokrātijai. Un es domāju, ka tā bija laba diena Amerikai," Baidens sacīja Baltā nama preses konferencē.
"Lai gan prese un eksperti prognozēja milzīgu sarkano vilni, tas nenotika," teica Baidens. Vēlēšanu rezultātos ar sarkano krāsu tiek atzīmētas republikāņu, bet ar zilo - demokrātu uzvaras.
Vidustermiņa vēlēšanu rezultātos bija vīlies arī eksprezidents Donalds Tramps, kurš cerēja uz lieliem republikāņu panākumiem, kas atbalstītu viņa kandidēšanu prezidenta vēlēšanās 2024.gadā.
"Lai gan zināmos veidos vakardienas vēlēšanas radīja vilšanos, no mana personīgā viedokļa tā bija ļoti liela uzvara - 219 uzvaras un 16 zaudējumi," savā sociālā tīkla platformā "Truth Social" paziņoja Tramps, runājot par viņa personīgi atbalstītajiem kandidātiem.
Domājams, ka republikāņi ir atguvuši vairākumu Pārstāvju palātā pirmoreiz kopš 2018.gada, bet tikai ar dažu mandātu pārsvaru.
Kontrole pār ASV Kongresu atkarīga no balsu skaitīšanas iznākuma dažos štatos
Pēc otrdien notikušajām ASV Kongresa vēlēšanām kontrole pār Kongresa abām palātām ir atkarīga no balsošanas iznākuma dažos štatos, kuros balsu skaitīšanas rezultāti joprojām nav skaidri.
Līdz šim abas Kongresa palātas kontrolēja demokrāti, taču tiek prognozēts, ka Pārstāvju palātā nelielu vairākumu iegūs republikāņi, kamēr kontroli pār Senātu demokrāti tomēr varētu saglabāt.
No vēlēšanu galīgā iznākuma būs atkarīgas prezidenta Džo Baidena iespējas īstenot savas politiskās ieceres atlikušajos divos viņa prezidentūras gados.
Līdz šim spēku samērs Senātā bija 50 pret 50 un izšķirošā balss piederēja viceprezidentei Kamalai Herisai, kas varēja līdzsvara situācijās to nosvērt par labu demokrātiem.
Šajās vidustermiņa vēlēšanās tika pārvēlēti 35 senatori, un līdz trešdienai kļuva skaidrs, ka cīņu par Senātu izšķirs trīs pavalstis - Arizona, Džordžija un Nevada.
ASV mediju aplēses šobrīd liecina, ka republikāņiem garantētas 49 senatoru vietas, bet demokrātiem - 48.
Džordžijā nāksies decembrī rīkot vēlēšanu otro kārtu, jo nedz demokrātu kandidāts senators Rafaels Vornoks, nedz bijušā prezidenta Donalda Trampa atbalstītā futbola zvaigzne Heršels Vokers, nav ieguvis vairāk nekā 50% balsu.
Taču vēlēšanu iznākums Džordžijā var nebūt arī izšķirošais, ja republikāņiem izdosies uzvarēt gan Arizonā, gan Nevadā, kur nav vēl saskaitīts ievērojams daudzums balsu.
Savā pēcvēlēšanu preses konferencē Baidens pauda cerību uz sadarbību ar republikāņiem un izrādīja gatavību kompromisiem daudzos jautājumos, taču brīdināja, ka uzliks veto jebkādiem mēģinājumiem aizliegt abortus nacionālā mērogā vai apdraudēt demokrātu īstenotās veselības aprūpes sistēmas reformas.
Baidens pauda arī cerības, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma.
Vidustermiņa vēlēšanās tika pārvēlēti visi 435 Pārstāju palātas locekļi, un vairums prognožu liecināja, ka kontroli pār Kongresa apakšpalātu pārņems republikāņi.
Vairākuma nodrošināšanai Pārstāvju palātā nepieciešamas vismaz 218 vietas, taču balsu skaitīšana liecina, ka republikāņu pārsvars cīņā par Kongresa apakšnamu ir niecīgāks, nekā sākotnēji tika prognozēts.
Šobrīd demokrāti Pārstāvju palātā sev nodrošinājuši 191 vietu, bet republikāņi - 209.
"Lai gan preses un eksperti prognozēja milzīgu "sarkano vilni" mēs to nepiedzīvojām," preses konferencē norādīja Baidens, piesaucot Republikāņu partija krāsu.
Pat ja republikāņiem izdosies izcīnīt niecīgu vairākumu abās Kongresa palātās, tiem nebūs viegli saglabāt pašu rindu vienotību pirms 2024.gadā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Partiju, šķiet, arvien lielākā mērā plosa pretrunas starp radikālajiem Trampa atbalstītājiem un tiem, kas vēlas beidzot atbrīvoties no skandalozā bijuša prezidenta ietekmes.
Daži īpaši radikāli noskaņotie kandidāti, kuriem pirms vēlēšanām atbalstu bija izteicis Donalds Tramps, cietuši sakāvi, apliecinot, ka viņa ietekmei pār partiju tomēr ir robežas.
Neskatoties uz to, sagaidāms, ka Tramps jau nākamnedēļ paziņos par savu nolūku atkārtoti kandidēt uz prezidenta amatu 2024.gadā.
Trampam īpaši nelabvēlīga varētu būt Rona Desantisa pārliecinošā uzvara Floridas gubernatora vēlēšanās.
Desantiss tiek uzskatīts par lielāko Trampa sāncensi Republikāņu partijas iekšienē izvirzīšanai par partijas kandidātu 2024.gad vēlēšanās.
Taču Desantisa kritiķi apgalvo, ka viņš esot vēl bīstamāks nekā Tramps. Lai gan Floridas gubernatora nostāja daudzos jautājumos ir tikpat radikāla kā Trampam, viņš ir daudz apķērīgāks un inteliģentāks nekā bijušais prezidents, kā arī apdāvinātāks politiskais stratēģis.
Amerikāņi referendumos pieņēmuši lēmumus par abortiem, algām un narkotikām
Līdz ar ASV vidustermiņa vēlēšanām otrdien daudzos štatos notika arī dažādi referendumi par plašu problēmu loku, sākot no tiesībām uz abortiem un ieroču nēsāšanu un beidzot ar derībām uz sporta spēļu rezultātiem un psihodēlisko sēņu legalizāciju.
Zemāk sniedzam ieskatu par referendumu rezultātiem dažos svarīgākajos jautājumos.
Aborti un veselības aprūpe
Jautājumā par tiesībām uz abortiem pastāvīgi dažādos štatos notiek dažādi referendumi, taču šogad tas ieguvis īpašu aktualitāti, jo Augstākā tiesa, kurā konservatīvajiem šobrīd ir vairākums, jūnijā atcēla 1973.gada spriedumu, ar kuru tiesības uz abortu tika atzītas par konstitucionālām tiesībām.
Augstākā tiesa atstāja tiesības par abortiem lemt atsevišķām pavalstīm, un daudzi konservatīvie štati kopš tā laika grūtniecības pārtraukšanu ir aizlieguši vai stingri ierobežojuši.
Vēlētāji Kalifornijā, Mičiganā un Vērmontā otrdien nolēma iekļaut tiesības uz abortu štatu konstitūcijās.
Konservatīvajā un reliģiozajā Kentuki, daudziem par pārsteigumu, vēlētāji noraidīja pavalsts konstitūcijas labojumu, kas faktiski padarītu neiespējamu apstrīdēt štatā spēkā esošo aizliegumu. Kentuki, kur aborti aizliegti kopš minētā Augstākās tiesas lēmuma, tie būs aizliegti arī turpmāk, taču, pateicoties referenduma iznākumam, saglabāta iespēja progresam nākotnē šajā jautājumā.
Sākotnējie rezultāti liecina, ka arī Montānā vēlētāji noraidījuši pret abortiem vērstu likumprojektu.
Vairākos referendumos tika skatīts arī jautājums par veselības aprūpes izmaksām, kas ASV ir vienas no augstākajām pasaulē.
Dienviddakotā lielais vairākums vēlētāju nolēma paplašināt cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem piekļuvi veselības apdrošināšanas programmai "Medicaid".
Savukārt Arizonā sākotnējie rezultāti liecina, ka vēlētāji apstiprinājuši ierosinājumu pazemināt maksimālās procentu likmes parādiem par veselības aprūpi.
Cietumu "verdzība"
Lai gan verdzība ASV atcelta pirms vairāk nekā 150 gadiem, 13.konstitūcijas labojums paredz izņēmumu, atļaujot ieslodzīto piespiedu nodarbināšanu.
Alabamas, Oregonas, Tenesī un Vērmontas vēlētāji referendumos atbalstīja aizliegumu verdzību un nelabprātīgu kalpību izmatot kā soda mēru vai parāda nolīdzināšanas veidu.
Balsojumi automātiski nemainīs nosacījumus ieslodzītajiem, bet var kļūt par pamatu tiesvedībai.
Luiziānas štats līdzīgu ierosinājumu noraidīja.
Aptuveni 20 pavalstis joprojām praktizē ieslodzīto piespiedu nodarbināšanu.
Narkotikas
Jau 19 pavalstis un Vašingtona ir legalizējušas marihuānas lietošanu izklaides nolūkiem, un "zālītes" dekriminalizācijas kustība turpina vērsties plašumā.
Tomēr Arkanzasā, Ziemeļkarolīnā un Dienvidkarolīnā vēlētāji nolēmuši nelegalizēt marihuānas lietošanu izklaides nolūkā un neatļaut neliela "zālītes" daudzuma glabāšanu.
Savukārt Merilendā un Misūri vēlētāji nobalsojuši par marihuānas lietošanas legalizēšanu izklaides nolūkā.
Tikmēr Kolorādo, kur vēlētāji balsoja par tā dēvēto maģisko sēņu un dabīgo psihedēlisko vielu glabāšanas un lietošanas dekriminalizāciju, balsu skaitīšana vēl turpinās.
Minimālā alga
Lielais vairākums vēlētāju galvaspilsētā Vašingtonā atbalstīja minimālās algas palielināšanu no 5,35 ASV dolāriem līdz 16,10 dolāriem stundā darbiniekiem, kas strādā par dzeramnaudām.
Nebraskā vēlētāji atbalstīja līdzīgu iniciatīvu, kas paredz minimālās algas palielināšanu štatā no deviņiem dolāriem līdz 15 dolāriem stundā.
Vēlēšanu likumi
ASV aktuāls ir arī jautājums par vēlēšanu tiesībām un procedūrām, par ko otrdien notika referendumi vairākās pavalstīs.
Mičiganā un Konektikutā vēlētāji nolēma legalizēt iepriekšējo balsošanu vēlēšanās, bet Nebraska vēlētāji atbalstīja stingrākas vēlētāju identifikācijas kārtības ieviešanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
