Foto: Pexels.com, Ingo Joseph

Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs ceturtdien nolēmis noteikt cenu griestus dabasgāzei, apkurei un elektroenerģijai.

Cenas griestu noteikšanas mērķis ir mazināt augstās inflācijas ietekmi uz mājsaimniecībām un ražotājiem.

Privātām mājsaimniecībām un maziem un vidējiem uzņēmumiem cenas griesti tiks piemēroti no marta, un ar atpakaļejošu spēku plānoti atvieglojumi arī janvārim un februārim. Cenu griesti būs spēkā līdz 2024.gada aprīlim.

Lielajiem ražotājiem cenu griesti stāsies spēkā no janvāra.

Likumprojekts par cenu griestu noteikšanu vēl jāapstiprina Bundesrātā.

Katram enerģijas veidam, uz kuru attiecas cenu ierobežojums, noteikta atšķirīga valdības garantētā maksimālā cena.

Par gāzi klienti, mājsaimniecības un mazie un vidējie uzņēmumi maksās ne vairāk kā bruto cenu 12 centus par kilovatstundu par 80% no parastā patēriņa. Klientiem, kas maksā tieši par apkuri, cena būs 9,5 centi par 80% no parastā patēriņa.

Par atlikušajiem 20% no patēriņa tiks piemērota parastā līgumcena.

80% robeža ir paredzēta kā stimuls taupīšanai uz patēriņu, lai izvairītos no valsts gāzes rezervju izsīkšanas ziemā.

Privātajām mājsaimniecībām pašām nekas nebūs jādara, lai gūtu labumu no cenas griestiem, jo tie tiks piemēroti automātiski un atspoguļosies rēķinos par apkuri.

Ražotājiem cenas griesti gāzei noteikti septiņi centi par kilovatstundu, par apkuri - 7,5 centi. Cenu griesti tiks piemēroti 70% no parastā patēriņa.

Līdzīgi cenas griesti piemēroti arī elektroenerģijai, attiecinot tos uz 80% no parastā patēriņa.

Cilvēki, kas izmanto citus apkures veidus, arī saņems subsīdijas.

Vācijas Enerģētikas un ūdens nozaru asociācija paudusi skepsi par šo valdības soli, norādot, ka cenu griestus būs ļoti sarežģīti īstenot, savukārt sociālās labklājības biedrība VdK apgalvo, ka šie pasākumi ir sociāli netaisnīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!