ASV Nacionālais arhīvs šonedēļ publiskoja tūkstošiem iepriekš klasificētu dokumentu, kas savākti valdības pārskatā par prezidenta Džona Kenedija (JFK) slepkavību 1963.gadā, raksta CNN.
Publiskoti vairāk nekā 13 000 dokumenti.
"Prezidenta Kenedija slepkavības dziļā nacionālā traģēdija turpina atbalsoties Amerikas vēsturē un tik daudzu amerikāņu atmiņās, kuri bija dzīvi tajā briesmīgajā dienā; tikmēr nepieciešamība aizsargāt ierakstus par slepkavību laika gaitā ir vājinājusies," teikts Baltā nama memorandā. "Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai Amerikas Savienoto Valstu valdība maksimāli palielinātu caurskatāmību, atklājot visu informāciju ierakstos par slepkavību, izņemot gadījumus, kad visspēcīgākie iemesli iesaka rīkoties citādi."
ASV prezidents Džo Baidens memorandā norādīja, ka Nacionālajam arhīvam un citām aģentūrām līdz 2023. gada maijam ir jāizskata atlikušie privātie dokumenti. Pēc tam "jebkāda informācija, kas ir aizturēta [un] kuras publicēšanu aģentūras neiesaka turpināt atlikt", tiks publicēta līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Kenedija slepkavība izraisīja plašu rezonansi, daudz jautājumu un sazvērestības teoriju.
Pētnieki ir brīdinājuši, ka, iespējams, būs vajadzīgas vairākas dienas, lai izskatītu tūkstošiem dokumentu un pārliecinātos, ka nav jaunu pavedienu saistībā ar slepkavību vai jaunas vēsturiskas informācijas par CIP un FIB operācijām 60. gados.
Taču daudziem likumdevējiem un pārredzamības aizstāvjiem visu atlikušo dokumentu publiskošana nozīmē ticības atjaunošanu valdības darbībai. Sabiedriskās aptaujas jau sen liecina, ka lielākā daļa amerikāņu netic Vorena komisijas oficiālajam secinājumam, ka Kenediju nogalināja Lī Hārvijs Osvalds, darbojoties viens, atzīmē medijs.
CIP ceturtdien vairākos paziņojumos norādīja, ka daudzi tās ieraksti, kas publicēti, "nemaina vēsturiskos ierakstus un neietekmē slepkavību vai pašu izmeklēšanu". "Tāpat mums nav zināmi nekādi dokumenti, kas būtu tieši saistīti ar [Lī Hārviju Osvaldu] un kas vēl nebūtu iekļauti [publiskoto dokumentu] kolekcijā," sacīja aģentūras pārstāvis.
Lai gan neviens dokuments nav pilnībā rediģēts vai aizturēts, saskaņā ar aģentūras teikto, neliela daļa informācijas, kas joprojām ir aizklāta, "šobrīd nodarītu identificējamu kaitējumu izlūkošanas operācijām", uzskata pārstāvis. Viņi teica, ka šie ieraksti galvenokārt sastāv no iekšējiem administratīvajiem ierakstiem, kas savākti, lai sniegtu JFK pārskatīšanas padomei informāciju par CIP, lai palīdzētu padomei izprast, piemēram, CIP avotus, metodes, terminoloģiju un veidu, kā tā strādā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
