Foto: AP/Scanpix/LETA

Ukrainas veiksmīgi veiktais trieciens, izmantojot artilērijas sistēmu HIMARS, pret okupantu bāzi Doneckas apgabala Makijivkā, Krievijas informācijas telpā izraisīja būtisku kritiku, kas bija vērsta pret Krievijas militāro vadību, vēsta ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).

Ukrainas ģenerālštābs 2. janvārī ziņoja, ka Ukrainas spēki pārtvēruši visus 39 "Shahed-136" dronus, kas tika palaisti pret Ukrainu laikā no 1. līdz 2. janvāra naktij. Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Vadims Skibickis 1. janvārī atkārtoti uzsvēra, ka Krievijas spēkiem ir tikai tik daudz spārnoto raķešu, lai veiktu vēl divus līdz trīs liela mēroga raķešu uzbrukumus Ukrainai, raksta ISW.

Krievijas gaisa un raķešu triecieni pret Ukrainu, visticamāk, nerada Kremlim vēlamos informatīvos rezultātus Krievijas nacionālistu vidū. Krievijas spēki 31. decembrī veica spārnoto raķešu triecienu pret objektu Hmeļņickas apgabalā. Krievijas militārais apskatnieks paziņoja, ka uzbrukums, lai arī labi izpildīts, ir parāk mazs un veikts par vēlu. Apskatnieks apgalvoja, ka Krievijai šādi triecieni bija sistemātiski jāveic agrāk, un ka šī uzbrukuma laiks bija nepiemērots.

Savukārt postošs Ukrainas veikts trieciens, izmantojot HIMARS, okupantu bāzei Doneckas apgabala Makiivkā, 31. decembrī Krievijas informācijas telpā izraisīja būtisku kritiku, kas bija vērsta pret Krievijas militāro vadību. Ukrainas ģenerālštābs pavēstīja, ka Ukrainas trieciens Krievijas bruņoto spēku un militārā ekipējuma koncentrācijas punktā iznīcinājis līdz 10 ekipējuma vienībām, vēsta ISW.

Ukrainas bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departaments 1. janvārī paziņoja, ka triecienā gājuši bojā 400 mobilizētie karavīri un ievainoti 300. Tajā pašā dienā publicētie ģeogrāfiskie kadri liecināja arī par trieciena sekām arodskolā, kas atrodas mazāk nekā 13 km uz austrumiem no frontes līnijas.

Krievijas Aizsardzības ministrija, visticamāk, cenšas vainu par slikto operatīvo drošību novirzīt "Doneckas Tautas Republikas" amatpersonām un mobilizētajiem spēkiem. Doneckas likumsargi Krievijas elitei pavēstījuši, ka trieciens noticis, kad Krievijas karavīri, izmantojot personīgos mobilos telefonus, pārkāpuši operatīvo drošību, ļaujot Ukrainas spēkiem veikt precīzu triecienu pa bāzi. Daži militārie apskatnieki aicināja Kremli ieviest stingrākas vadlīnijas mobilo telefonu izmantošanai.

Ar "Vāgnera grupu" saistītie militārie apskatnieki paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki ļāvuši Ukrainai vienā vietā viegli ievainot vairākus simtus karavīru, skaidrojumu par mobilā telefona lietošanu nosaucot par "meliem". Arī bijušais krievu virsnieks bija paziņojis, ka krievu spēki glabā munīciju skolas pagrabā, dodot iespēju veikt postošos triecienus.

Citi militārie apskatnieki norādīja, ka Krievija pēdējos 11 mēnešos bija piedzīvojusi līdzīgus uzbrukumus, bet nespēja izkliedēt Krievijas spēkus mazākās grupās. "Vāgnera grupas" finansētājs un nereti Krievijas militārās pavēlniecības kritiķis Jevgēnijs Prigožins piedāvāja neraksturīgu un neskaidru komentāru par situāciju – norādot, ka nevar atklāt, kā vāgnerieši novērš līdzīgas problēmas, informē ISW.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!