Čavušoglu arī apstiprināja, ka Briselē plānotā tikšanās, lai apspriestu Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, ir atlikta. Ministrs norādīja, ka šāda tikšanās būtu bezjēdzīga, ņemot vērā protestus.
Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā, taču Turcija ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas abām valstīm jāizpilda pirms Ankaras atbalsta saņemšanas.
Turcija ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Tomēr situāciju papildus sarežģījusi nedēļas nogalē Stokholmā notikusī protesta akcija, kuras laikā labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu.
Zviedrijas varasiestādes, neskatoties uz Ankaras iebildumiem, bija atļāvušas šo protesta akciju.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien brīdināja Zviedriju, ka pēc Korāna sadedzināšanas pie Turcijas vēstniecības Stokholmā tai nevajadzētu gaidīt viņa atbalstu tās uzņemšanai NATO.
Čavušoglu paziņoja, ka Zviedrijas valdība ir piedalījusies šajā nežēlīgajā akcijā, ļaujot tai notikt, un neviens nevar apgalvot pretējo.
"Šajā vidē trīspusēja sanāksme būtu bezjēdzīga," norādīja Čavušoglu. "Tā ir atlikta, jo pašreizējā vide to būtu aizēnojusi, tā nebūtu veselīga tikšanās."
Jautāts par iespēju, ka Somija varētu pievienoties NATO bez Zviedrijas, Čavušoglu sacīja, ka Turcija nav saņēmusi šādu lūgumu. Tomēr viņš piebilda, ka Turcijai ir mazāk problēmu ar Somiju nekā ar Zviedriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
