Foto: stock.xchng

Daudziem dzīvniekiem ir laba oža, bet vai tie tiešām var sajust ķīmiskos signālus, kas liecina par bailēm?

Jau sen tiek apspriests, vai dzīvnieki spēj sajust cilvēka bailes. Diemžēl atbildēt uz šo seno jautājumu nav vienkārši –nevar gluži pasaukt suni malā un pajautāt.

Ko saka pētījumi? Vai dzīvnieki tiešām var saost bailes? Lai nonāktu pie šī jautājuma saknes, pētnieki lielākoties ir izņēmuši no vienādojuma cilvēku, jo ir zināms, ka dzīvnieki, piemēram, suņi, reaģē uz daudzām citām mūsu izpausmēm – kustībām, balss tembru, ķermeņa stāju. Tā vietā zinātnieki koncentrējas uz to, kā dzīvnieki, tostarp zirgi un suņi, reaģē uz dažādām smaržām, ko cilvēki izdala, skatoties priecīgus un bailes izraisošus videoklipus.

Pētījumā par zirgiem, kas 2023. gadā publicēts žurnālā "Scientific Reports", pētnieki vienu dienu lika dalībniekiem–cilvēkiem skatīties jautrus klipus, bet nākamajā – šausmu filmu.

Pēc tam, kad dalībnieki noskatījās katru video, pētnieki uz vates spilventiņiem savāca sviedru paraugus no skatītāju padusēm un lūdza dalībniekus raksturot, cik daudz prieka vai baiļu viņi izjuta, skatoties katru video. Pēc tam pētnieki iedeva divus viena cilvēka uztriepju paraugus paostīt zirgam, lai noskaidrotu, vai dzīvnieks spēj atšķirt smaržu, ko cilvēki izdala laimes un izbaiļu laikā.

"Sākumā mēs nebijām pārliecināti, vai zirgi spēj atšķirt šīs smaržas," izdevumam "Live Science" pastāstīja pētījuma vadošā autore, Tūras Universitātes Francijā doktorante Plotīne Žardā.

Bet zirgi reaģēja atšķirīgi atkarībā no tā, kurš vates spilventiņš tiem tika pasniegts.

"Kad zirgi ostīja "prieka paraugus", viņi izmantoja tikai kreiso nāsi," stāsta Žardā. "Tas parāda, kuru smadzeņu daļu viņi izmantoja, lai analizētu smaržu. Zīdītājiem abām smadzeņu puslodēm ir atšķirīgas funkcijas, un emocionālā kontekstā šķita, ka smaržu no "prieka paraugiem" zirgi uztvēra kā pozitīvu."

Taču, kad zirgiem tika doti šausmu filmas laikā paņemtie paraugi, dzīvnieki reaģēja citādi un ne tikai ilgāk ostīja paraugu, bet arī "izmantoja abas nāsis", stāsta Žardā.

Tomēr viņa uzreiz arī norāda, ka tas nebūt nenozīmē, ka zirgi zina, kas ir bailes. "Nav tā, kā zirgi sajūt cita dzīvnieka smaku un tiem prātā ienāk vārds "bailes"," viņa saka. "Bet tagad mēs zinām, ka [zirgi] var atšķirt dažādu cilvēku emocionālo stāvokļu smaržu."

Tas rada jautājumu: kādi konkrēti savienojumi rodas cilvēka sviedros, kas izraisa izmaiņas zirgu uzvedībā? Pētnieki uzskata, ka reakcijas pamatā varētu būt ķīmiskie signāli, kas ir dzīvu būtņu ražotas ķīmiskas vielas, kas var ietekmēt cita dzīvnieka uzvedību. Cilvēku sviedros ir vairāki savienojumi, piemēram, adrenalīns, kas baiļu brīžos var izraisīt smaržas izmaiņas. Šie savienojumi varētu arī pārnest "emocionālo informāciju" no vienas sugas uz otru, teikts pētījumā.

Nākotnē zinātnieki plāno izpētīt, vai baiļu smarža zirgos var izraisīt baiļu reakciju un kādu ietekmi tā varētu atstāt uz dzīvniekiem emocionāli, pēc paraugu ostīšanas liekot tiem veikt virkni testu.

"Mēs vēlamies redzēt, vai bailes mainīs viņu reakciju testos," sacīja Žardā.

Pētījumā, kas 2018. gada bija publicēts žurnālā "Animal Cognition", zinātnieki lika labradoriem ostīt smaržu paraugus, kas ņemti no pētījuma dalībnieku vīriešu kārtas padusēm pēc biedējoša vai priecīga videoklipa noskatīšanās. Pētnieki ievietoja paraugu kastē ar atveri un novietoja to slēgtā telpā kopā ar diviem cilvēkiem: svešinieku un suņa saimnieku.

Līdzīgi kā zirgu pētījumā, pētnieki atklāja, ka suņi reaģēja atšķirīgi atkarībā no tā, vai viņi sajuta nobijušās vai priecīga cilvēka smaržu.

"Kad suņi sajuta laimīga cilvēka smaržu, viņi pastiprināja mijiedarbību ar svešinieku telpā," portālam "Live Science" stāsta pētījuma vadošais autors Bjadžo Danjello, Neapoles Federiko II universitātes zooloģijas profesors Itālijā.

Bet, kad viņi paostīja paraugu no cilvēka, kurš bija izjutis bailes, suņiem bija pavisam cita reakcija. "Kad suņi saoda bailes, viņi vai nu devās pie sava īpašnieka, vai arī uz durvīm un mēģināja iziet no istabas," "Live Science" stāsta pētījuma līdzautore Anna Skandura, Neapoles Federiko II universitātes pēcdoktorantūras pētniece.

Pētnieki nonāca pie līdzīga secinājuma kā zinātnieki zirgu pētījumā: suņu reakcijas, iespējams, bija saistītas ar ķīmiskiem signāliem, kas liecina, ka pastāv "starpsugu emocionālā komunikācija".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!