Foto: AFP/Scanpix/LETA
Francijā protesti un streiki pret pensiju sistēmas reformu ceturtdien atkal radījuši haosu satiksmē.

Demonstranti Parīzē daļēji norobežoja piekļuvi Šarla de Golla lidostai un vairākās vietās tika nobloķētas arī ielas un piekļuve universitātēm.

Varasiestādes lēš, ka protestos visā Francijā piedalījušies līdz 800 000 cilvēku.

Parīzē streikojošie dzelzceļa darbinieki ielauzās daudznacionālās investīciju kompānijas "BlackRock" birojā.

"Mūsu pensiju sistēmas finansēšanai ir vajadzīga nauda. Šeit tāda ir. Tā vietā, lai atņemtu strādniekiem divus dzīves gadus, Makronam vajadzētu to pameklēt šeit," megafonā paziņoja dzelzceļa darbinieku arodbiedrības "CGT Cheminots" pārstāvis.

"BlackRock" ēkā agrāk atradās franču banka "Crédit Lyonnais". Protestētāji palika tur aptuveni 15 minūtes, bet pēc tam devās tālāk gājienā pa ielām. "BlackRock" nav komentējusi notikušo.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pirmās prezidentūras laikā "BlackRock" kļuva par simbolu sabiedrības sašķeltībai. Arī tolaik valdība gatavoja pensiju sistēmas reformu, pret ko notika streiki un protesti.

Reformas pretinieki uzskatīja, ka uzņēmums gūst peļņu no Makrona plāniem un pat ir tos ietekmējis. "BlackRock" to noliedza.

Pašreiz notiekošajos protestos pret pensiju sistēmas reformu "BlackRock" nav spēlējis nekādu lomu.

Prezidenta Emanuela Makrona valdības lēmums palielināt pensionēšanās vecumu līdz 64 gadiem un veikt citas izmaiņas pensiju sistēmā izraisījušas valstī plašus protestus.

Cita starpā reformas ietvaros arī paredzēts pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai. Taču vienlaikus minimālo pensiju plānots paaugstināt līdz 1200 eiro.

Protesti nedēļām ilgi noritēja mierīgi, bet 16. martā pārauga vardarbībā, kad valdība nolēma īstenot prezidenta Emanuela Makrona virzīto pensiju reformu bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā.

Makrons vēlas panākt reformas spēkā stāšanos līdz gada beigām. Pašreiz reformas izvērtē Konstitucionālā padome, kuru to lūdza darīt Nacionālās sapulces deputāti, senatori un Francijas premjerministre Elizabete Borne.

Konstitucionālā padome var pilnībā vai daļēji atcelt reformu vai pasludināt to par antikonstitucionālu. Padomes lēmums gaidāms nākamajā nedēļā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!