Ienākumi, izglītība, noziedzība. Kā obligātais militārais dienests ietekmē cilvēku nākotni  (9)

Vairākus gadu desmitus notikusi pakāpeniska pāreja uz profesionālo dienestu, bet šobrīd Eiropā arvien vairāk valstu domā par iespēju ieviest vai atgriezt obligāto militāro dienestu. Lietuvā obligāto dienestu atjaunoja pēc Krimas aneksijas, Latvijā pirmais iesaukums būs jau šovasar, bet Igaunijā, kur obligātais dienests pastāvējis visus neatkarības gadus, jaunā valdības koalīcija sola palielināt dienesta laiku no pašreizējiem astoņiem mēnešiem uz diviem gadiem. Kādas izmaiņas tas radīs sabiedrībā?

Izglītība

Pētījumā, ko veica Roterdamas "Erasmus" universitātes ("Erasmus School of Economics") ekonomisti, norādīts, ka pēc dienesta armijā samazinās jauniešu iespējas iegūt augstāko izglītību. Pētot datus par dienestu miera laikos, pētnieki atzinuši, ka obligātā militārā dienesta dēļ kopējais absolventu skaits Nīderlandes augstskolās samazinājies par 1,5%.

Turklāt pašiem iesauktajiem ticība par izglītības iegūšanu augstskolā samazinās gandrīz par 4%. Cita pētījuma ietvaros Katarina Kellere un Panu Putvaru salīdzināja obligātā dienesta ietekmi uz augstskolas absolventu skaitu 22 OPEC valstīs. Pētnieki secinājuši – ja tiktu samazināts dienesta ilgums vai tiktu iesaukts mazāks cilvēku skaits, darbspējas vecumā augstāko izglītību ieguvušo cilvēku skaits palielinātos par 8–15%.

Ienākumi

Obligātais militārais dienests negatīvi ietekmē iesaukto cilvēku ienākumus ilgtermiņa perspektīvā. Nīderlandes pētnieki aprēķinājuši, ka pat 18 gadus pēc militārā dienesta iesauktie pelnījuši 3–4% mazāk nekā tie, kas nebija dienējuši