Atceltā pastardiena – mazzināmi fakti par Staļina gatavoto 'pēdējo un izšķirošo kauju'

Karš, ko izraisījusi valsts ar lielāko kodolarsenālu pret lielāko Eiropas valsti, liek atcerēties pašreizējā neosovjetiskā režīma priekštečus Maskavā. Mazzināms fakts – pēc uzvaras pār Vāciju Staļins gatavoja "pēdējo un izšķirošo kauju" – protams, nebūt ne pašuzupurēšanās nolūkos. Nevis pasaules kundzība, bet pasaules pārvaldīšana bija viņa dzīves mērķis gadu desmitu garumā.

Vēl Pilsoņu kara gados, kad Sarkanā armija rāvās Varšavas virzienā, Staļins ieteica Ļeņinam Kominternē "izvirzīt jautājumu par sacelšanās organizēšanu Itālijā un tādās valstīs, kuras vēl nav nostiprinājušās, piemēram, Ungārijā un Čehijā (Rumānija būs jāsakauj). Acīmredzams, konkrētais plāns – sagrābt vairākas valstis, bija tikai priekšvēstnesis tālākiem iekarojumiem – nevis Eiropas, bet globālai "proletariāta diktatūrai" 1917. – 1920.gadā, bija uz lūpām boļševiku vadībai, arī Tautas komisāram tautību jautājumos.

Jau kļuvis par "vienpersonisku valdnieku", 20.gadsimta 20. un 30. gados Staļins regulāri un pērkondimdoši sludināja pasaules revolūciju un pat kara "neizbēgamību" ar kapitālistisko pasauli. 1927. gada 9. septembrī viņš sarunā ar amerikāņu strādnieku delegāciju sniedza caurspīdīgu mājienu par gaidāmo sadursmi tieši ar ASV: "Starptautiskās revolūcijas un starptautiskās reakcijas tālākās attīstības gaitā izveidosies divi pasaules mēroga centri: sociālistiskais centrs sociālismam un kapitālisma centrs, kas apvienos valstis, kas tiecas uz kapitālismu. Cīņa starp šīm divām nometnēm izšķirs kapitālisma un sociālisma likteni visā pasaulē."

30. gadu vidū tika uzsākta liela mēroga programma okeāna flotes būvniecībai, kas tika apturēta, sākoties Otrajam pasaules karam, kad attiecīgie resursi un materiāli tika novirzīti ieroču un munīcijas ražošanai sauszemes spēkiem. Tomēr, pat tuvojoties cīņai ar nacismu, fašismu un Japānas huntu, Staļina redzesloks neaprobežojās tikai ar Eirāziju